Realitātei tas atbilst tikai daļēji. Skolu konkurence tiešām ir ļoti pastiprinājusies, taču tas ne vienmēr nozīmē, ka skolas cīņā izmanto tieši kvalitatīvāku izglītības piedāvājumu.
1.septembris šogad aizsāks mācību gadu, ko raksturos īpaši lielas pārmaiņas izglītībā. Lielai daļai skolēnu nāksies doties uz citām skolām un ziedus pasniegt citiem skolotājiem, jo viņu skolas ir slēgtas un skolotāji - zaudējuši darbu.
Kas ir izdarīts?
IZM valsts sekretāra Mareka Gruškevica (TP) prognozes, ka šogad būtu jāslēdz 150 skolu, nav piepildījušās - pagaidām pašvaldības grasās slēgt 52 skolas. Tomēr pazīmju, ka kādā pašvaldībā, kura kavējas īstenot reformas, būtu «katastrofāla situācija», IZM neesot, turklāt «skolu slēgšana arī nav pašmērķis», skaidro M.Gruškevics.
Visbūtiskākās pārmaiņas skolu tīklā notikušas Rēzeknes novadā, tur slēgtas sešas skolas. Vairākas pašvaldības, kur ir mazas skolas, ar skaudriem lēmumiem vēl nesteidzas, atsevišķos gadījumos saglabājot arī mazās skoliņas, kurās gan tiks apvienotas klases un skolotāji strādās par niecīgu atalgojumu. Vairākas nesteigšanos pamato ar nepieciešamību vēl veikt aprēķinus, citas - ar cerību uz labākiem laikiem, vēl dažām skaudrus lēmumus pieņemt neļaujot priekšvēlēšanu laikā doti solījumi skolas saglabāt.
Bieži izskanējis arguments ir - skolas slēgšana pašvaldības maciņam var būt lielāks sitiens nekā tās saglabāšana. Pašvaldību savienības padomniece izglītības jautājumos Olga Kokāne stāsta, ka organizācija pašlaik ievāc datus no pašvaldībām, lai noskaidrotu, cik tām izmaksā bērnu pārvadāšana. Piemēram, pat samērā kompaktajam Rundāles novadam šim mērķim esot nepieciešami 36 tūkstoši latu gadā.
Kādi būs ieguvumi?
«Tādā tempā šādas reformas es nezinu, vai kaut kur citur ir bijušas,» saka LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes dekāns Andris Kangro. Tieši «dramatiskā steiga» ir šo pārmaiņu riska faktors. Pagaidām skolu tīkla reformai ir redzams naudas ietaupījums, tomēr vēl neatbildēts ir jautājums, kā pārmaiņas ietekmēs izglītības kvalitāti.
Uz to, ka reformas rezultātā skolas, konkurējot par skolēniem, piedāvās kvalitatīvākas programmas, paļaujas izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS). Smiltenes novada izglītības pārvaldes vadītājs Tālis Jaunzemis pieļauj, ka tā varētu būt «ļoti nežēlīga un nesimpātiska cīņa par bērniem». Pagaidām arī neesot pietiekama finansējuma, lai jaunās programmas varētu izveidot.
Daudzi izglītības speciālisti piekrīt, ka vidusskolām savā starpā jākonkurē, tomēr mazākajās klasēs svarīgāka par konkurenci ir izglītības pieejamība tuvāk dzīvesvietai. Izglītības vadītāju asociācijas valdes priekšsēde Dzintra Kohva uzsver - tas, ka ģimene zina, ka kādā pilsētā ir laba skola, bet paši dzīvo citur, nenozīmē, ka tā tur sūtīs savu atvasi. Bieži ģimenes izvēlas tuvāko skolu. Tomēr T.Koķe Dienai norāda: «Novada bērni nav jau nolemti tāpēc, ka viņi tur ir piedzimuši, mācīties tādā skolā, kurā neviens īpaši nerūpējas [par kvalitāti] tāpēc, ka tiem bērniem nav, kur palikt. Izvēlei jāpastāv.»
A.Kangro atsaucas uz pētījumu, kur secināts, ka jau pirms reformas Latvijas skolu direktori uzskatījuši, ka skolas savā starpā konkurē, tāpēc konkurence nav nekas jauns. Limbažu rajona izglītības pārvaldes vadītājs Gunārs Mežapuķe uzsver, ka rajona vidusskolas jau tagad, vēl pirms īstenota reforma, cenšas piedāvāt dažādas mācību programmas. Arī Jelgavā pozitīvs piemērs - Jelgavas 1.ģimnāzija šogad sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti piedāvās mācību programmu inženierzinātnē, stāsta pilsētas izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza. Šādas programmas atvēršana arī nostiprina vidusskolas saikni ar augstskolu, kur skolēni tikšot rosināti stāties mācību laikā, tāpēc atvērt līdzīgas programmas «ar pievienoto vērtību» tiks aicinātas arī citas skolas. Mācību programmas ar padziļinātu kāda priekšmeta apguvi pagaidām piedāvā tikai 28 pašvaldības, liecina IZM informācija.
Kas notiks tālāk?
Skolu tīklu reformēs arī nākamajos gados. Lai gan nedaudz pieaug pirmklasnieku skaits, kopējais skolēnu skaits vēl samazināsies, tāpēc daudzām pašvaldībām, kas tagad vairās no skaudrajām reformām, tās tomēr būs jāveic. Arī T.Koķe intervijā neslēpa, ka arī nākamgad vairāki desmiti skolu tiks likvidētas, jo tiks vēl paaugstināta skolēnu un skolotāju skaita attiecība, lai vidēji valstī uz vienu skolotāju būtu 11 skolēni.
Atvērts ir jautājums, kas notiks vēl šajā mācību gadā, jo liela daļa pašvaldību esot uz robežas - ja finansējums 2010.gadā tiek vēl samazināts, tās visas skolas nevarēs uzturēt. Arī O.Kokāne no Pašvaldību savienības pieļauj, ka daļa pašvaldību var skolas slēgt vai reorganizēt mācību gada vidū. T.Koķe gan uzsver, ka pašreizējie bāzes budžeta skaitļi, ar ko iepazīstināta IZM, ļauj domāt, ka pedagogu algām paredzētās naudas apjoms, kas nākamgad tiks piešķirts pašvaldībām, būs lielāks nekā gada pēdējos četros mēnešos. Tāpēc pašvaldībās, kas optimizējušas skolu tīklu, pedagogi no gada sākuma varētu saņemt pat lielāku atalgojumu.
Notiek gatavošanās arī izglītības satura reformai - tiks mainītas mācību programmas, lai tās būtu piemērotas, ja bērni mācības skolā sāks no sešu gadu vecuma. Tāpat jau solīts, ka kopumā tiks atvieglots mācību programmu saturs.