Marija Kuzmina dzimusi 1916. gada 16. martā Balvu novadā astoņu bērnu ģimenē. Pirms 60 gadiem dzīves ceļi viņu aizveda uz Jelgavas novadu. Visu mūžu Marija smagi strādāja un dzīvoja viena līdz pat pagājušajam gadam, kad pati pieteicās aprūpes centrā. Lai arī viņai palīdzēja krustdēls un citi tuvinieki, tikt galā ar ikdienas pienākumiem kļuva arvien grūtāk. Šodien simtgadniece stāsta, ka aprūpes centrā viņai ļoti patīk - te ir viss nepieciešamais mierīgai dzīvei, arī citu senioru sabiedrība.
Lai arī Marijai nav bērnu un mazbērnu, viņa savu mīlestību devusi vairākiem audžubērniem, kā arī auklējusi citu ģimeņu atvases. Daži no šiem bērniem, nu jau dažādu paaudžu cilvēki, bija ieradušies apsveikt krustmāti lielajā jubilejā. Viņu sejās atspoguļojās saviļņojums un pateicība.
Sveicēju vidū bija arī Marijas tuvākie radinieki - māsas un brāļa bērni, kuriem jau rit dzīves astotais desmits. Māsasdēls Nikolajs, neslēpjot aizkustinājumu, pateicās tantei, ka tā viņu iemācījusi lasīt uzreiz divās valodās - latviešu un krievu. Arī es neesmu vienkārša novērotāja - Marijas tante ir manas vecvecvecmāmiņas māsa.
Ilgus dzīves gadus Marija strādāja Jelgavas dārzniecībā, tāpēc ziedi viņai vienmēr bijuši mīļi. Marijas kaimiņiene pastāstīja - lai cik trūcīgos apstākļos viņa dzīvojusi, palodzi vienmēr rotājuši dzelteni ziedi. Arī jubilejā vairums viesu gaviļniecei pasniedza viņas mīļākās krāsas ziedus.
Milzīgs prieks ir par jubilāres prātu - tas vēl arvien ir tikpat gaišs kā dzelteno ziedu jūra pie viņas kājām. Lai arī redze un dzirde pamazām atkāpjas, Marija atceras visus, kas viņas dzīvē bijuši svarīgi. Kad aprūpes centra direktore Astrīda Kroģere dienu pirms svinībām jautāja, ko viņa vēlētos saņemt dzimšanas dienā, Marija atbildēja: «Es vēlos satikt visus sev tuvos cilvēkus. Es viņus gaidu.» Direktore uzskata, ka tāpēc arī sveicēju esot tik daudz: «Labiem cilvēkiem viss nāk atpakaļ, viss atdodas.»
Mariju sveica Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, kā arī Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs Pēteris Veļeckis. Dzejas vārsmas jubilārei deklamēja aprūpes centra biedrene Jeļena, kura izteica cerību, ka pēc pieciem gadiem tikpat vērienīga balle tiks rīkota viņai. Par godu gaviļniecei dziedāja aktieri Dita Lūriņa-Egliena un Mārtiņš Egliens, iesaistot arī pasākuma viesus lustīgā «sēddejā».
Marijai piemīt latgalietes krampis un spirgta humora izjūta. Tomēr, kad taujāju pēc ilgās dzīves receptes, viņa atbild ļoti nopietni: «Tā ir Dieva griba, ne mūsējā.» Māsasmeita Antoņina stāsta, ka tante visu mūžu dzīvojusi ļoti askētiski un stingri ievērojusi gavēni. To beigusi darīt vien pirms pāris gadiem, kad badošanās laikā kļuvusi pavisam vārga.
Lai nebūtu jānopūlas ar simt mazo svecīšu nopūšanu, sirmgalve simboliski nopūta vienu lielu sveci, kas rotāja iespaidīgo skaitļa 100 formā veidoto kliņģeri. Pievienojamies Saeimas deputātes Janīnas Kursītes vēlējumam - lai Marija sagaidītu arī Latvijas simtgadi!