Nu pienācis brīdis, kad arī pašam teātrim jau aprit četri gadi. «Bērnam tik mazā vecumā kā mums, protams, arī četri gadi ir nozīmīgs gadskaitlis. Un tieši Starptautiskajā bērnu aizsardzības dienā, 1.jūnijā, mūsu teātrim ir dzimšanas diena,» stāsta teātra idejas autore un tā vadītāja Edīte Putniņa. Dzimšanas dienas koncerts 1.jūnijā jau ir ikgadēja tradīcija kopš 2005.gada, kad VEF Kultūras pilī liels teātra piedzimšanas pasludināšanas koncerts pulcēja visus potenciālos teātra dalībniekus.
Šis ir unikāls teātris bērniem un jauniešiem, jo tajā viņi darbojas arī uz skatuves. «Tā ir brīnišķīga radošā ķīmija: bērni kopā ar pieaugušiem profesionāļiem. Tā tapuši jau deviņi iestudējumi,» priecājas E.Putniņa.
Nākotne dramatiskajos krīzes apstākļos gan ir neskaidra, taču «vismaz jānosvin tas, ka esam noturējušies četrus gadus. Koncertu veidojām īsu un kompaktu, vienā daļā. Centāmies programmā ielikt pa gabaliņam no visām izrādēm,» stāsta E.Putniņa. Skanēs Atvara Sirmā, Zigmara Liepiņa, Jāņa Ķirša, Vitas Siliņas, Nika Matvejeva un latviešu tautas mūzika no mūsu izrādēm Burtu rotaļas, Momo, Klas, Puteklītes un Puteklīša Ziemassvētki, Kazlēni un vilks, Pifa piedzīvojumi, Reiz bija… Koncertu nepiespiestā Pifa piedzīvojumu gaisotnē dziedādama un runādama vadīs Aiša (Pifs) un Varis Vētra (Cēzars). Dziedās Annija Putniņa, Nauris Indzeris, Aija Dzērve, Anna Šteina, Dace Geidmane, bērnu ansambļi Momo, Palāsītes, Knīpas un Knauķi, dejos Zelta sietiņš.
Skatītāji aicināti ierasties mazliet agrāk, lai pirms koncerta atliktu brītiņš speciāli sagatavotu krustvārdu mīklu minēšanai un dalībai mazā loterijā par jaukām balvām: tām sarūpētas košļenes, limonādes un kompaktdiski ar teātra iestudējumu mūziku. Izrāde Reiz bija pat izdota DVD.
Bet kas pēc tam? E.Putniņa teātri salīdzina ar dārzu, kurā veidojot jaunas puķu vai augu šķirnes, dārznieks nekad īsti nezina, kas tur galā iznāks.
«Mūsu stāds četros gados ir pierādījis, ka nav vienas vasaras puķīte. Tas ir ziemcietis. Tomēr mūsu atbalstītāju pleci vairs nav tik stingri: Rīgas domes Kultūras departamenta budžets sarūk, ģenerālsponsors bankrotējis. Tāpēc pa šo vasaru jāsaprot, ko darīt tālāk. Visbēdīgākais būtu, ja krīzes salna mūsu stādu nosaldētu. Ir trīs varianti: slēgt ciet, atceroties, ka pavadītais laiks bija skaists, otrs - ieziemot un nogaidīt, trešais - rādīt vecās izrādes, nesasparojoties uz jauniestudējumiem.» Tādā gadījumā uz skatuves paliktu Pifa piedzīvojumi un Kazlēni un vilks.#
Koncerts