Dailes teātrī ienākusi pēc turpat vai pieciem Liepājas Drāmas teātrī pavadītiem gadiem un Rīgas kinostudijas kinofilmā Salna pavasarī nospēlētās Madaras. Varbūt viņas lomu saraksts nav tik garš kā vienaudzēm, taču katra no Z. Stungures spēlētajām varonēm bija īstas Ievas meitas visdažādākajās izpausmēs. Asja Aspazijas Vaidelotē, Hesiona B. Šova Mājā, kur sirdis lūst, Nastasja Fiļipovna F. Dostojevska Idiotā, Beatriče V. Šekspīra Liela brēka, maza vilna, Karaliskā sieviete Spēlēju dancoju, Daukas māte Dullajā Daukā un daudzas citas.
Aktrise, kura mīl labas smaržas un skumjas dziesmas. Tik emocionāli atvērta un bagāta, ka asaras no viņas skaistajām acīm plūda, pat vēl nesākoties traģiskajām vietām izrādē. Jūtu bangas, mākslas viļņojums. Personība. Tik spēcīga, ka jebkurā laikā un vietā uzmanība piesaistījās un koncentrējās ap Zigrīdu Stunguri. Pat ja viņa nepiedalījās sarunā vai vienkārši klusēja. Viņas klātbūtni nevarēja nepamanīt. Viņas doma nekad nebija sekla, nenozīmīga, viņas izgājiens skatuvē tāpat.
Stungures radošā enerģija izpaudusies arī pedagoģijā. Viņa bija pasniedzēja Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātē. Dailes teātra IV studijai viņa iestudēja diplomdarba izrādi - Moljēra Iedomu slimnieku, kura tika uzņemta repertuārā. Kopš 1967. gada pievērsusies arī režijai. Viņu bieži aicināja piedalīties radiolasījumos un literāros sarīkojumos.
2002. gadā iznāca viņas dzejas un apceru krājums Vērpetēs. Aktrise, kuru mīlēja visi režisori, it sevišķi Smiļģis, kurš aktrisi uzskatīja gandrīz par amuletu savās varavīkšņainajās izrādēs. Viņš izdomāja pat autora neparedzētas lomas, lai, piemēram, Šveikā gandrīz visās ainās būtu tāda «Markitante», kura Hašekam nav pat sapņos rādījusies. Zigrīdas rokām bija svētība it visā. Dārzā, mājās. Pat ēdienu gatavojot. Viņai viss padevās. Gaisma, siltums, dzīvība, labas domas un sirdsgudrība. «Vīrieši vienkārši iedegās viņas klātbūtnē kā buras rītausmā» - kā teicis kāds dižs rakstnieks pirms mums. Mīlestība. Vēlreiz mīlestība. Atkal mīlestība.
Aizejot rītā pirms Pirmās Adventa svētdienas, Tu, mans dārgais cilvēk, savu liesmu pievieno gada tumšākā laika gaismas vainagiem, pati pievienodamās Dailes vainagam un liesmai.
Uz gaismu!
Uz mīlestību vēl aiz gaismas un tumsas!
Mudīte Šneidere un Dailes teātris
Atvadīšanās no Zigrīdas Stungures 1. decembrī plkst. 14 Rīgas krematorijā.