Brīvprātīgie LBA jaunieši galvenokārt uzskata, ka darba devējiem viņi nav pievilcīgi izglītības un vajadzīgās pieredzes trūkuma dēļ. Signei (20) šķiet, ka viņas gadījumā pie vainas ir krievu valodas nezināšana. Bet Rihards atzīst, ka līdz šim neko sev pa prātam nav atradis.
LBA brīvprātīgos jauniešus projekta laikā nodarbina 4-8 stundas dienā. Viņu pienākumos ietilpst darbs ar Twitter, dažādu datu ievade, uzkopšana, kā arī telpu sagatavošana dažādiem pasākumiem un palīdzība to norises laikā. Pirmo satiekam Tomu (20), kurš, pakāpies uz trepēm, tīra divviru durvis. Pirmo darba pieredzi viņš ieguvis lielveikalā, bet tagad vēlas ko labāku, taču tam pietrūkstot izglītības. Tomam pagaidām ir pamatizglītība, bet rudenī viņš plāno sākt mācīties profesionālajā vidusskolā un apgūt tūrisma pakalpojumu sniedzēja amatu.
«Esmu strādājis izstādēs par pārdevēju, daudz arī restorānos par pavāra palīgu. Daudz ko esmu darījis,» uzskaita Rihards. Viņam kabatā ir tikai pamatskolas diploms, bet drīz tas tikšot labots. Tuvākajā laikā Rihards apmeklēs galdnieka kursus, bet septembrī sāksies neklātienes mācības vakarskolā. «Gāju, gāju uz pārrunām, bet diez kā tas viss mani neapmierināja slodzes, darba devēju, arī algas ziņā. Šeit laipnības bija vairāk,» viņš stāsta par darba meklējumiem pirms nokļūšanas LBN. Dažās vietās darbu puisim dabūt izdevies, bet pats atteicies, jo pretendē uz 250-300 latu lielu algu, ko viņam piedāvāt nevarēja. Projekta laikā Rihards cer iegūt pieredzi, kas nepieciešama darba vietās ar cerēto atalgojuma līmeni.
Artūrs gribētu strādāt kādā ar kultūru vai izglītību saistītā vietā. Mēģināja pieteikties par palīgstrādnieku vai zāles darbinieku Operā, bet viņam atteica, jo nav attiecīgās pieredzes. Tāpat kā Rihards, viņš cer to iegūt LBN. Oficiālas pieredzes Artūram nav, bet iztiku gadījuma darbos saviem spēkiem ir pelnījis. Pēc mēneša LBN, iespējams, būs jāpamet, jo beigsies pusgadu ilgais projekts, bet jaunietis cer atrast veidu, kā šo sadarbību turpināt. «Ļoti gribas atgūt nokavēto. Tagad mācos vakarskolā neklātienē, tā ka varu apvienot gan mācības, gan darbu,» viņš pats šobrīd ir ar sevi apmierināts.
«Man ir viena versija, bet es īsti viņu nevēlos teikt,» atbild Signe, kad vaicājam par iemesliem, kādēļ nav izdevies atrast darbu. Pēc brīža viņa atzīst, ka droši vien pietrūkst krievu valodas zināšanu: «Es saprotu visu, bet pati nevaru neko pateikt. Un es skatos uz tādām vietām, kur ar klientiem jāstrādā.» Meitene cer, ka viss uz labu, kad viņa izies NVA krievu valodas kursus. Pagaidām vēl jāgaida rindā uz tiem. LBA viņa dara to pašu, ar ko bija jau nodarbojusies deviņus mēnešus ilgajā NVA programmā lielveikalā Maxima - ievada datus. Paralēli brīvprātīgo darbam Signe mācās grāmatvedību 1. līmeņa studiju programmā augstskolā Turība.