Kompetences centriem tuvākajās nedēļās jāiesniedz papildus informācija, lai jau drīzumā varētu noslēgt līgumu. Vairāk kā 60% no katra centra projektu izmaksām sedz ERAF, atlikušo summu iegulda tajos iesaistītie komersanti. Programmu izpildes termiņš ir 2015. gads, kad arī varēs izvērtēt, cik lielā mērā izdevies sasniegt izvirzītos mērķus. «Kad šauj raķeti uz Marsu, trajektoriju iznāk koriģēt trīs vai četras reizes,» teic V.Skrīvelis.
Meža nozares kompetences centrs, piemēram, sāks cīņu ar grauzējiem un celmiem. Aptuveni deviņu miljonu latu vērtajā projektā, no kura 67% finansēs ERAF, tiks izstrādāti gan jauni koksnes produkti, gan ar to saistītas ķīmijas. Tāpat plānota meža kapitālvērtības palielināšana, meklējot veidus, kā iznīcināt kaitniekus, utilizēt celmus un inovatīvi audzēt stādus. «Vislielākais ieguvējs būs Latvijas ekonomika, kokapstrādes un meža nozare kopumā,» uzskata centra vadītājs Valdis Egle. Programmā sadarbosies trīs zinātniskie sadarbības partneri un vienpadsmit uzņēmumu, kuru vidū ir arī Latvijas Finieris.
Vairāk nekā simt jaunu darba vietu, kā arī trīsdesmit nebijušu produktu un tehnoloģiju radīs Transporta un mašīnbūves kompetences centrs. Tajā sadarbību veidos vienpadsmit uzņēmumu, Rīgas Tehniskā universitāte, kā arī Dņepropetrovskas Valsts Dzelzceļa transporta universitāte.
«Datori ir mūsu ikdiena, tāpēc tiem jābūt spējīgiem sarunāties mūsu valodā un automātiski pārtulkot latviski,» par vienu no Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kompetences centra mērķiem stāsta tā vadītāja Signe Bāliņa. Viņa skaidro, ka projekta īstenošanas gaitā tiks radīti prototipi, nevis gatavi tirgus produkti, tomēr pirmie taustāmie rezultāti varētu būt gaidāmi pēc diviem gadiem. Desmit kompetences centru dibinātāju vidū no uzņēmēju vides ir arī SIA Tilde un SIA Lattelecom Technology, piesaistīti arī četri zinātniskie partneri.
Cilvēkus, kuri sirgst ar sirds un asinsvadu slimībām, centrālās nervu sistēmas traucējumiem, kā arī vēzi, tiešā veidā varētu ietekmēt Farmācijas un ķīmijas kompetences centra darbība, jo tā programmā tiks meklētas zāles pret minētajām slimībām. Šajā centrā uzsvars tiks likts arī uz būvķīmiju. «Ja farmācijā pētniecībā ir vispārpieņemta prakse, kad labākie uzņēmumi tajā iegulda 10 līdz 15% apgrozījuma, tad būvmateriālu ražošanas uzņēmumos tie ir vien 0,2 līdz 0,5%,» par nebijušajām iespējām, kuras pavērs kompetences centrs, stāsta tās vadītājs. Centrā apvienoti deviņi uzņēmumi, tajā skaitā Olainfarm un Grindeks, kā arī Latvijas Organiskās sintēzes institūts.
Savukārt Latvijas elektrisko un optisko iekārtu ražošanas nozares kompetences centrs nākotnē iecerējis kļūt ne tikai par Baltijas valstu līderi, bet par būtisku zināšanu resursu pasaules tirgū, radot konkurētspējīgas elektriskās un optiskās tehnoloģijas. Izvirzītos mērķus īstenos pieci zinātniskie sadarbības partneri un četrpadsmit uzņēmumu.