Cita varianta nebija
Kādu dienu uz Ikšķili atbrauca Zirdziņu meita Ivonna un uzaicināja vecākus uz izstādi. Pa ceļam viņa atklāja, ka brauciena galamērķis ir nevis mākslas, bet gan suņu izstāde Ķīpsalā. Gaida un Vitālijs zināja, ka reiz atkal mājā ienāks jauns suņuks, bet - kāds? Vitālijs gribēja lielu suni, taču jebkurš vācu aitusuns vienmēr tiktu salīdzināts ar nesalīdzināmo Šerifu. Ķīpsalā skatu piesaistīja Bernes ganu suns. Atgriezušies mājās, Zirdziņi internetā izpētīja visu par šo šķirni. Tieši tolaik Latvijas Kinoloģiskās federācijas Šveices kalnu suņu klubā, kas apvieno visus berniešus, bija mēnesi vecs metiens - seši jauki kucēni. Gaida atceras: «Aizbraucām, paskatījāmies, Ivonna teica - re, kur skaists resnulis! Viņš čāpoja tieši pie mums. Vēl pēc mēneša Cēzaru Delmobo atvedām mājās.» Vitālijs bija nesen izoperēts, vēl nevarēja ne lāgā sēdēt, ne staigāt un nebija zināms, vai vispār staigās. Taču nu mājās skraidīja ņiprs, dzīvespriecīgs kucēns. Gaida priecājas: «Ikviens, kurš apgalvo, ka laimi nevar nopirkt par naudu, ir piemirsis par kucēniem. Mājās ienāca nebeidzams prieks. Cēzars lika mums dzīvot, cita varianta nebija.»
Āķis lūpā
Cēzars pilnībā izmainīja Zirdziņu dzīvi. Četru mēnešu vecumā viņš sāka iet suņu skolā, piecu mēnešu vecumā guva pirmos panākumus Šveices kalnu suņu šķirņu izstādē. Gaida atklāj: «Mums bija āķis lūpā! Vitālijs ir suņa īpašnieks, bet es izstādēs vedu Cēzaru ringā. Lepojamies ar viņa godalgām.» Trīs gadu vecumā Cēzars Delmobo ir kļuvis par Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Baltkrievijas un Baltijas čempionu. Par pagājušā gada darbu izstādēs viņš saņēma kluba goda nosaukumu TOP SUNS 2011, kļūdams par labāko starp berniešiem. Viņam ir arī pašam sava mājaslapa: www.ceasar.lv
Guļamistaba slēgta
Cēzars ir labi audzināts suns, viņam patīk rotaļāties, smagnējā auguma suns ļoti mīl bērnus. Zirdziņu dēla Norberta trīs bērni nevar vien sagaidīt, kad brauks pie vecvecākiem uz Ikšķili. Cēzars izcili satiek ar bērniem, laipni paciezdams viņu spiegšanu un straujās izrīcības. Vitālijs novērojis: «Viņš smejas ar asti, priecīgi to luncinot par bērnu izdarībām.»
Cēzaram ļoti patīk braukt ar mašīnu. Ir arī gadījies braukt ar prāmi uz Somiju. Vitālijs atceras: «Domājām, kur naktī uz prāmja liksim suni. Negribējās atstāt viņu uz mašīnu klāja. Diezgan nožēlojami bija arī krātiņi atsevišķā telpā. Tad uzzinājām, ka uz prāmjiem (ne uz visiem gan)ir kajītes bez paklāja, un tajās var atrasties arī suņi. Iepriekš pasūtījām biļetes un bez problēmām kopā pavadījām nakti.» Gaida savukārt priecājas, ka ārzemēs pret suņiem izturas ļoti labi - droši var iet gan restorānā, gan apmesties viesnīcā. Ceļā uz Tartu ģimene nereti apstājas ceļmalas krodziņā Pie Anša: «Tur mums parasti ierāda atsevišķu telpu, bet pēc laika tajā sanāk arī citi apmeklētāji, jo visiem ļoti patīk Cēzars.»
Iepriekšējais suns Šerifs bija mājas sargs, viņš dzīvoja tikai ārā pagalmā. Cēzaram ļauts uzturēties gan iekšā, gan ārā, kur sunim iekārtota gan lepna ziemas, gan vasaras māja ar logu ailēm. Vienam viņam ārā ir garlaicīgi, tad viņš nāk iekšā, taču bez tiesībām ieiet guļamistabā. Tās slieksni suns nekad nepārkāpj, tāpēc reizēm mulst viesnīcās, kur viņam tomēr tiek atļauts atrasties arī guļamistabā.
Donors un tētis
Cēzars turas kopā ar saviem brāļiem un māsām, reizēm ciemojas cits pie cita un satiekas izstādēs. Nesen visi kopā pārdzīvoja citu aiz citas notikušās nelaimes - 13. martā Cēzara skaistā māsiņa Sindija aizrijās un gāja bojā maltītes laikā, bet gada sākumā Ķekavā no mājas pagalma naktī pazuda Cēzara brālītis Ričijs, kurš joprojām tiek meklēts.
Cēzars silda un glābj - tikko notikušajā starptautiskajā suņu izstādē Skonto hallē cita starpā tika demonstrēti adījumi no suņu - arī no Cēzara skaistā, biezā apmatojuma.
Pašlaik Zirdziņi gaida veterinārārstu zvanu, jo zināms, ka kādam sunītim nepieciešamas donora asinis.
Un nu jau gads, kopš Cēzars no puiša kārtas iegājis pieaugušo suņu saimē - 2011. gada 11. jūlijā pasaulē nāca Cēzara un viņa mīļotās Lisijas bērni - divpadsmit skaisti, veselīgi kucēni!
Topā aprikozes
Īsts paraugsuns? Gaida smej: «Bagātā iztēle Cēzaru reizēm noved arī pie nepareizām idejām. Piemēram, viņš var nočiept kurpi vai kādu darbarīku, lai iemainītu to pret gardu kumosu. Aizvadītajā ziemā Cezis nograuza trosi, ko rūpnieciskie alpīnisti izmantoja sniega tīrīšanai no mājas jumta un pa nakti bija atstājuši karājamies. Viņi teica - to neviens nespēj sagrauzt. Cēzars gan spēja. Tomēr Vitālijs cenšas attaisnot mīluli: «Tāds īsts grauzējs viņš nekad nav bijis, mājā nekas nav pabojāts. Toties Cēzaram patīk grauzt koku zarus. Kad sāku tos zāģēt, viņš apakšā jau dežurē.» Gaida stāsta, ka sunim ļoti garšo aprikozes. Dārzā aprikožu laikā tās paukšķēdamas krīt no koka: «Vitālijs bija satraucies, kad pirmo reizi ieraudzīja, ka suņuks aprikozu kauliņus vien kakā.»
Zirdziņi priecājas - Cēzars viņu mājā ienesis mieru, līdzsvaru un paļaušanos. Ar viņa ienākšanu ģimenē beigusies melnā svītra Vitālija un Gaidas dzīvē. Viņi uzskata, ka suns ir vienīgā dzīvā būtne, kas savus tuvākos mīl vairāk nekā pats sevi.