Bija dienas vidus, tādēļ cilvēku nebija īpaši daudz, taču tie, kas bija, jutās lieliski. Kaut arī steidzos, uz dažām minūtēm piesēdos, lai relaksētos un papriecātos par cilvēku izdomu. Netraucēja pat šo paradīzi ieskaujošie daudzstāvu milzeņi, kas nemaz tik daudz neatšķīrās no mūsējiem. Un tad atcerējos savu reiz veikto reidu cauri Zolitūdes daudzstāveņu guļamkvartālam, kad sajūtas bija pavisam citādas. Pārvietojos pusskriešus, nodurtu galvu un biju patiesi priecīgs, sasniedzis dzelzceļa staciju. Urumči bija padomāts par cilvēkiem - ne tikai par tiem, kam ir nauda un vara. Patinot atpakaļ filmu, secināju - lai ko tādu radītu, naudas nevajag nemaz tik daudz. Toties vajadzīgs kas daudz vairāk - griba. Dzirdēju mūsu televīzijā - kādas nomaļas ielas iedzīvotāji priecājās, ka netālu dzīvojot sabiedrībā plaši pazīstams politiķis - vismaz iela salabota! Prieks par šiem cilvēkiem, bet tajā pašā laikā skumji - visām nomales ieliņām turīgu politikāņu nepietiek. Vairākums to, kam rūpes par sabiedrības labsajūtu ietilpst viņa pienākumos, droši vien dzīvo, piemēram, Jūrmalas šosejmalas mežā nomaskētajos ekskluzīvo māju ciematiņos ar sētu apkārt un sargu pie vārtiem. Rīgas apkārtnē tādus rezervātus esmu redzējis daudz, taču prieku par to izjutis neesmu.
Nav jēgas censties īstenot laiku pa laikam sabiedriskajā telpā izskanējušo skarbo prasību - «atdot tautai postsociālisma štelmaņu sazagto». Nu, nebūsim naivi - viss tvaiks aizies svilpē. Bet pa daļiņai visu mūsu labā kaut ko atskribināt derētu. Varētu piemērot naudas sodu dažiem nemākulīgiem baņķieriem un viņus lobējošam premjeram. Varētu papurināt kādu no mūsu universālajiem ministriem, kas apzināti vai neapzināti savā laikā nav draudzējušies ar galviņu. Vai iekasēt no nekauņām, piemēram, no tiem, kas Barona ielas sākumā Nacionālās operas nama pusē savus lepnos spēkratus allaž novieto uz ietves aiz atļautās līnijas, reizēm pat tā, ka grūti garām paspraukties. Gada laikā vismaz Zolitūdes uzspodrināšanai pietiktu ar uzviju. Iespēju ir daudz, taču arī tam vajadzīga griba, un, ja tā būs tikai tiem, kuri no matemātiskajām darbībām atzīst vienīgi atņemšanu, nevis dalīšanu, tad viss tā arī paliks. Labākajā gadījumā.