Tomēr nav skaidrs, kādēļ A.Hēgstrems iesaistījies šādā nozīmīgā noziegumā, kas turklāt balstīts uz ideoloģiskiem apsvērumiem. Viņš nav atklājis cilvēkus, kuri bija slavenā uzraksta galapircēji, un to, kurš bija ieinteresēts nopelnīt naudu, lai sarīkotu uzbrukumu Zviedrijas parlamentam.
Glāba savu ādu
«Mans uzdevums bija dabūt vārtu uzrakstu Polijā. Es biju vidutājs, un man vajadzēja gādāt par tā pārdošanu,» zviedru tabloīdam Expressen sacīja 34 gadus vecais A.Hēgstrems.
Piecus metrus garais metāla uzraksts tika nozagts 18.decembrī Aušvicas memoriālā Polijas ziemeļos. Pēc divām dienām Polijas policija arestēja piecus poļu vīriešus, kuri savu laupījumu bija sagriezuši trijās daļās un apslēpuši mežā, jo nāves nometnes vārtu izkārtnes zādzība izraisīja plašu starptautisku ažiotāžu.
Bandas līderis, kurš tiek dēvēts par Marcinu A., pirms dažiem gadiem veicis dažādus darbus A.Hēgstrema ģimenes lauku īpašumā Zviedrijas dienvidos. Pēc atgriešanās Polijā vīrietis uzturējis kontaktus ar bijušo darba devēju. Pagājušajā rudenī Marcins A. no Zviedrijas saņēma «lūgumu» savākt kopā grupu pieredzējušu zagļu, lai nolaupītu uzrakstu «Arbeit Macht Frei» un slepus to izvestu no valsts. Bandā darbojušies 25-39 gadus veci vīrieši, kuriem bijušas tādas savādas iesaukas kā Vecā Pele un Zvirbulis, raksta Times. Vīriešiem izvirzītas apsūdzības zādzībā un mantas bojāšanā, un viņiem draud 10 gadu cietumsods.
Tomēr tūlīt pēc zādzības A.Hēgstremam kā zibens no skaidrām debesīm nākusi apjausma, ka izkārtni nopirks kāds bagāts kolekcionārs, bet iegūtā nauda varētu tikt izmantota, lai vardarbīgā ceļā apdraudētu priekšvēlēšanu kampaņu Zviedrijā. Bet ar ko tādu viņš nav vēlējies būt saistīts. «Es sazinājos ar policiju un sniedzu visu manā rīcībā esošo informāciju,» stāsta A.Hēgstrems. «Es neesmu paveicis nekādu noziegumu. Pateicoties man, uzraksts tika atrasts.»
Zviedrijas drošības policija Saepo apstiprinājusi, ka izmeklē neonacistu grupējumu plānus uzspridzināt valsts parlamenta Riksdaga ēku un premjerministra Frēdrika Reinfelta māju.
It kā aizgāja
1994.gadā A.Hēgstrems nodibināja Zviedrijas Nacionālsociālistu fronti, kas tolaik bija lielākā neonacistu partija valstī. Tās deklarētie mērķi bija demokrātijas likvidēšana Zviedrijā, imigrantu repatriācija, zinātniskā rasisma ieviešana un nodokļu samazināšana ģimenēm, kurās ir vairāki ģenētiski veseli bērni. Tomēr 1999.gadā viņš pārsteidza savus sekotājus un visu Zviedrijas sabiedrību, paziņojot, ka aiziet no partijas un pilnībā norobežojas no neonacistu kustības. Vēlāk viņš nostājās frontes pretējā pusē, palīdzot bijušajiem galēji labējiem radikāļiem atgriezties normālā dzīvē, vēsta The Local.