«Mēs mācījāmies no savām kļūdām un tagad saprotam, ka nepietiek uzvarēt vēlēšanās, bet jāprot arī sarunāties ar partneriem un toleranti pret viņiem izturēties,» Dienai sacīja viens no ZZS līderiem Augusts Brigmanis, kurš pats personiski piezvanot katram jaunievēlētajam domes priekšsēdētājam, jo esot svarīgi viņiem izrādīt cieņu un vadības atbalstu.
Piektdien gandrīz visās Latvijas pilsētās un novados būs izraudzīti domju priekšsēdētāji. Dienu iepriekš vairākās vietās šie cilvēki vēl nebija zināmi, bet partiju ietekmi jau var prognozēt. ZZS, startējot kā apvienība vai atsevišķi ar Latvijas Zemnieku savienības un Latvijas Zaļās partijas sarakstiem, ir apsteigusi citus politiskos spēkus arī iegūto mandātu skaita ziņā. Taču partijas patieso ietekmi vietējā varā atspoguļo tas, cik tās līderi vadīs pašvaldības un cik veiksmīgi tā iekļāvusies valdošajā vairākumā. Iespējams, Vienotībai šajā pozīcijā ir izdevies palielināt ietekmi tāpēc, ka tā ir premjera partija un šī iemesla dēļ to uzvarētāji cenšas iesaistīt koalīcijā daudzviet.
Pārējie atpaliek
Premjera Valda Dombrovska pārstāvētajai Vienotībai ir otrs lielākais iegūto mandātu skaits - gandrīz 200. Trešā šajā reitinga tabulā ar nedaudz vairāk nekā 150 deputātiem ir Visu Latvijai!-TB/LNNK. Taču šo partiju pārstāvji vadīs mazāku pašvaldību skaitu, kas gan būs vairāk nekā aizvadītajā sasaukumā. Vienotībai varētu būt desmit mēru amati, bet VL!-TB/LNNK vismaz seši. Precīzu skaitli nevar pateikt, jo mazajos novados partiju pārstāvji kandidē arī no vēlēšanu apvienībām. (Aptuveni 25 mēri ir ievēlēti no apvienībām.) Šādu taktiku izmantojuši arī ZZS biedri reģionos. Trešā koalīcijas partnere Reformu partija saņēma vairāk nekā 50 mandātu, bet pašvaldības vadītāja amatu līdz ceturtdienai bija ieguvusi tikai Koknesē. Saskaņas centram ar aptuveni 130 mandātiem vietējā varā būs vismaz četru pašvaldību vadītāja posteņi, liecina Dienas veiktais apkopojums, izmantojot arī aģentūras LETA ziņas no pašvaldībām.
Ne visur ZZS ir gājis gludi. Tur, kur pirms četriem gadiem, par spīti Tautas partijai (TP), varu ZZS paņēma ar spēku, kā Talsu un Gulbenes novados, tā tagad to ir zaudējusi. «Talsi bija bezcerīgs variants. Gulbenē varējām vinnēt, bet neizdevās sarunas ar Vienotību,» atzīst A. Brigmanis. Talsu novadā 2009. gadā zaļie zemnieki nostājās pret TP tās augstprātības dēļ un tāpēc apvienoja pārējos pret TP. Šogad šī pati TP komanda, kas jau pieteikta no reģionālās partijas Talsu novada attīstībai, uzvarēja vēl pārliecinošāk, un A. Lācarus ievēlēts vienbalsīgi. Partijas līderis Aldis Vilsons vēlēšanās nestartēja, bet ir kļuvis par domes izpilddirektoru, ziņo LETA. A. Lācarus nav vienīgais, kurš domes vadībā atgriežas pēc pārtraukuma. Pēc četriem gadiem Gulbenes novada mēra amatā atkal ir Nikolajs Stepanovs (Reģionu alianse), bet Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija) vadīs Valkas novadu pēc vēl ilgāka starplaika. Viņš pašvaldību atstāja, kad kļuva Saeimas deputāts. Parlamentā ir strādājis arī Gunārs Laicāns (Vienotība), kurš atgriezies Dundagas novada domes priekšsēža amatā. Atgūt reiz zaudēto varu Lielvārdes novadā ir izdevies Aivaram Troskam (RA).
Vismaz 30 jaunie
Vadība ir nomainījusies vismaz 30 pašvaldībās un jauno vietējo līderu vidū ir vairāki cilvēki, kas kādreiz bijuši lielajā politikā, - kādreizējais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds (RA) tagad vadīs Krimuldas novadu, bijušais Saeimas deputāts Māris Sprindžuks (LZS) - Ādažu novadu, kas līdz šim bija Reģionu alianses citadele un arī mītnes vieta. Šī partija ir vēl viena no tikai šīm vēlēšanām raksturīgajām parādībām. Ja Reģionu alianses 12 mēru amatiem pieskaita vēl sešus pašvaldību vadītāju posteņus, kas ir Vidzemes partijai, trīs Latgales partijas iegūtos līderu amatus, kā arī to gandrīz desmit pašvaldību vadību, kas tikusi vēl kādai reģionālajai partijai, tad šo varētu uzskatīt par zināmu spēku vietējā varā.
Te arī rodama atbilde, kā tas iespējams, ka Tautas partijas vairs nav, bet tās mēri turpina strādāt, un dažiem vairs nav tālu līdz 20 gadu stāžam pašvaldības vadītāja amatā. Starp šiem veterāniem ir arī Madonas novada domes priekšsēdis Andrejs Ceļapīters, kas, tāpat kā Cēsu mērs Jānis Rozenbergs, neveidoja savu partiju, bet pievienojās Vienotībai. Taču pieredzējušie pašvaldību vadītāji nav izauguši Tautas partijā - tā viņus īstajā brīdī veiksmīgi pārtvēra, vispirms likumā nosakot, ka lielākajos attīstības centros varēs startēt tikai no partiju sarakstiem, bet pēc tam uzrunājot. Toreiz TP līderis Andris Šķēle un viņa tuvākais sabiedrotais Gundars Bērziņš brauca uz pašvaldībām un personiski runāja ar katru cilvēku. To tagad nedara ne Valdis Dombrovskis (Vienotība), ne Vjačeslavs Dombrovskis no Reformu partijas, taču joprojām praktizē Zaļo un Zemnieku savienības pirmās personas, atsevišķos reģionos - arī Saskaņas centra līderi.