Paaugstina algas, lai noturētu gudrākos
Pēdējie gadi bijuši kopumā labvēlīgi Latvijas darba ņēmējiem, vidējai bruto darba samaksai pieaugot par 6-8%. Tādā pašā apmērā vidēji augusi strādājošā iedzīvotāja pirktspēja, jo inflācija izpalikusi.
Uzņēmējdarbība
Riekstiņa: Bizness nedrošos laikos
Briseles muzeji, teātri, veikali un restorāni nav kļuvuši tukšāki. Tā nesen sacīja mana paziņa - Briselē strādājoša latviete -, kurai jautāju, kā dzīvi šajā pilsētā mainījuši nesenie terora akti, kas laupīja mierīgo iedzīvotāju dzīvības. Protams, jebkādi iespaidi allaž ir subjektīvi un mēdz arī izraisīt iebildumus, jo kāds var būt novērojis, ka teātri vai veikali tukšāki kļuvuši gan, tomēr kopumā Briseles traģēdija neesot kļuvusi par pilsētas ekonomisko un kultūras dzīvi spēcīgi traumējošu faktoru.
Madara Cosmetics vadītāja: Bez radošas domāšanas biznesā panākumus negūt
SIA _Madara Cosmetics _līdzīpašniece un valdes priekšsēdētāja Lotte Tisenkopfa-Iltnere intervijā Magdai Riekstiņai.
Kafejnīcu biznesu viegli sākt, bet grūti saglabāt
Kafejnīcu biznesa nozarē, lai kļūtu par veiksmīgu uzņēmēju, no kura klienti nenovēršas, jāspēj piedāvāt ne vien ekstravagantu ēdienkarti, bet kvalitatīvu ēdienu ilgtermiņā. Kā atzīst Jūrmalā, Kaugurciemā, populārās kafejnīcas Kūriņš dibinātājs Arnis Ābelītis, jābūt arī pārliecībai par darbības mērķi, neatlaidībai un stingrai dalībai it visos ar šo nozari saistītajos procesos, lasāms laikraksta Diena pielikumā Uzņēmēja Diena.
Reirs: Negribu piekrist, ka budžets neatbalsta uzņēmējdarbību
"Uzņēmējdarbībai ļoti svarīga ir stabilitāte. Stabilitāte tieši nodokļu politikā ir," intervijā Magdai Riekstiņai pauž finanšu ministrs Jānis Reirs (Vienotība), kurš nepiekrīt, ka nākamā gada budžets uzņēmējiem nav izdevīgs.Fragments no interivjas:**Par nākamā gada budžetu sacīts, ka tas izdevīgs pašvaldībām, bet nav izdevīgs uzņēmējiem.
Pēc LTV eksperimenta Bistro Frics Jūrmalas pašvaldības policijas vecākais inspektors zaudēs amatu
Saistībā ar žurnālistikas eksperimentu Jūrmalā, Jomas ielā 81, kur operācijas Bistro Frics laikā aktualizēti jautājumi par mazā biznesa sākšanu un birokrātiskajiem šķēršļiem, pašvaldības policijas vecākais inspektors zaudēs amatu, ar disciplinārsodu jārēķinās arī būvvaldes vecākajai būvinspektorei.
Beļģijas biznesa pārliecībai četros mēnešos pirmais kāpums
Biznesa pārliecības indekss Beļģijā šā gada oktobrī negaidīti palielinājies līdz mīnus četriem punktiem, salīdzinot ar mīnus 6,8 punktiem septembrī, liecina Beļģijas Centrālās bankas jaunākā informācija.
Tiekot pie lielas naudas summas, visbiežāk terētu sen iekārotam mērķim
Jaunākā _DNB Latvijas barometra _pētījuma rezultāti liecina,
ka gadījumā, ja iedzīvotāji tiktu pie lielas naudas summas, viņi visbiežāk to
iztērētu sen kārotu lietu (ceļojuma, mašīnas, mājas u.c.) iegādei (62%). Tikmēr
31% aptaujāto uzsāktu savu biznesu, 25% naudu ieguldītu bankā, bet 18% to
ziedotu labdarībai.
Uzņēmīgie Anglijas latvieši skeptiski par atgriešanos, lai veidotu savu biznesu Latvijā
Latvijas pašvaldības sagaida, ka aizbraukušie latvieši emigrācijā iekrātos naudas līdzekļus izmantos uzņēmumu atvēršanai savos dzimtajos novados, taču uzņēmīgie Anglijas latvieši ir skeptiski par iesāktā pamešanu, lai atgrieztos un atvērtu uzņēmumus kādā no Latvijas pilsētām. Tā atzina LNT Ziņu Latvijas vēstniecībā Londonā sastaptie.
Seile: Pieprasījums pēc izglītības jomas un uzņēmējdarbības sadarbības arvien pieaug
Pieprasījums pēc izglītības jomas un uzņēmējdarbības sadarbības arvien pieaug, un katrs pasākums, kas stiprina saites starp zinātni un tautsaimniecību, ir ļoti svarīgs, tiekoties ar Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) vadību, uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile.
Mazās lauku saimniecības turpmāk varēs pretendēt uz 15 000 eiro vienreizēju atbalstu
Mazās lauku saimniecības, kuru gada apgrozījums svārstās 2000-15 000 eiro robežās, varēs pretendēt uz 15 000 eiro vienreizēju maksājumu uzņēmējdarbības attīstībai, paredz valdības akceptētais noteikumu projekts Valsts un ES atbalsta piešķiršanas kārtība.
Ievedam arī to, ko paši nemēdzam ražot
Latvijā vēl aizvien ir importa pārsvars pār eksportu, tas nozīmē, ka mēs vairāk pērkam ārvalstu preces un pakalpojumus nekā savus ražojumus pārdodam uz ārzemēm.