Laika ziņas
Šodien
Migla
Ceturtdiena, 26. decembris
Megija, Dainuvīte, Gija

2. aprīlis, 2008

Disidenta nāve

Lai cik zaimojoši tas skanētu, Aleksandra Ļitviņenko traģēdija ir ne gluži tajā apstāklī, ka viņu nogalināja, bet gan tajā, kā to izdarīja. Vai vispār iespējams kas briesmīgāks cilvēkam, kurš paguvis nodzīvot knapi 44 gadus, sapņojis, mīlējis, centies ko sasniegt... Dzīvoja puisis, tāpat kā daudzi viņam līdzās, bet kādā liktenīgā brīdī nokļuva uz divu karojošu pušu ugunslīnijas.

Zirnekļa tīkls smilgās

Vislielāko izbrīnu sagādā fakts, ka Daces Priedes romānus līdz šim pilnībā ignorējuši pašmāju televīzijas producenti, kaut gan šī rakstniece savos darbos piedāvā materiālu, kas būtu lieliski pārveidojams melodramatiskos TV seriālos, kuros netrūktu ne tradicionālo dramatisko momentu "viņa mīl, viņš - nelietis", "abi mīl, bet nedabonas", ne sadzīvisku detaļu atpazīstamības, ne rūpīgi dozēta neticamības momenta.

Cilvēkmīlestības akts

Pirmais un gluži saprotamais jautājums, uzlūkojot šo grāmatu, - kāpēc britu rakstnieks raksta romānu par Krieviju, precīzāk - par notikumiem Sibīrijā 1919.gadā? Ne reizi vien par to jautāts, Dž.Mīks intervijā The Barcelona Review atklāj, ka pēc četriem Ukrainā un Krievijā pavadītiem gadiem viņam bijusi doma rakstīt par Krieviju, taču, izlasot šīm zemēm veltītas dažādu autoru grāmatas, sapratis, ka ar dažu gadu dzīves pieredzi ir pārāk maz, lai varētu uzrakstīt grāmatu.

Ainas

Saskarsme prozaiskā līmenī, kā zināms, bieži noved pie stereotipiem: "Ziloņi un kājstarpes. Tas ir viss, ko tie ļaudis vēlas. (..) Viņi vēlas tikai jāt uz kaut kāda milzīga, pelēka lopa kā mežoņu bars, siekaloties ap meitenēm un starplaikā pusbeigti gulēt pludmalē, dabūjot ādas vēzi." Literāri gan šādu - daudzuprāt, droši vien arī patiesu - stereotipu atražošana nozīmē malšanos uz vietas.

Būvkompāniju piedāvāto Nacionālās bibliotēkas būvniecības cenu pagaidām neatklās

Aģentūra “Jaunie Trīs Brāļi” (J3B) pagaidām neizpaudīs būvkompāniju nosauktās cenas, par kuru tie gatavi celt jauno Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēku. Tomēr tā sola līdz 14. aprīlim atklāt gan sarunu procedūras uzvarētāja piedāvāto summu un detalizētu tāmi, gan arī otru piedāvājumu, kurš tiesības būvēt LNB neiegūs.

Par skolēna izglītošanas izmaksām(3)

Ja Latvijā izstrādātu un sāktu pielietot korektu viena skolēna izglītošanas izmaksu indikatoru, mēs iegūtu lielāku skaidrību par izglītībai atvēlētās naudas izmantošanu un tās atdevi. Ja būtu zināmas vidējās izmaksas uz vienu skolēnu, to varētu izmantot, lai 1) salīdzinātu viena skolēna vidējās izmaksas dažādās skolās; 2) salīdzinātu viena skolēna vidējās izmaksas dažādās pašvaldībās; 3) analizētu un vērtētu izglītības finansējuma izmaiņu dinamiku gadu gaitā; 4) veidojot izglītības budžetu, pamatotu (piemēram, budžeta pieņemšanas laikā), budžeta pieauguma nepieciešamību vismaz atbilstoši inflācijas līmenim par katru pozīciju, kas veido kopējo indikatoru ”viena skolēna izmaksas”.

Palaidnis

Jāņa Einfelda (1967) jaunā romāna Palaidnis spēks slēpjas nebūt ne plānajā (ap 400 lpp.) kosmosā, ko autors spējis ieburt starp diviem stingriem vākiem. Einfelda stāstītāja talants ir spožs un fantāzija - apbrīnojama. Jebkuri LSD lietotāju halucināciju apraksti nobāl Palaidņa vīziju priekšā. Pēc saistošajiem dialogiem noprotams, ka autora personā Rīgā slēpjas talantīgs scenārists.

Īsa traktoru vēsture ukraiņu valodā

Ukraiņu izcelsmes britu rakstniece Marina Levicka (1946) ir viens no pēdējo gadu Eiropas literatūras pārsteigumiem. Viņas pirmais, apmēram pirms desmit gadiem iesāktais un 2005.gadā izdotais romāns Īsa traktoru vēsture ukraiņu valodā tiek labi pirkts angliski runājošajās zemēs. Par grāmatu autore saņēmusi vairākas prestižas balvas, tā bija nominēta arī Bukera prēmijai.

Stāsti: Prozas lasījumi klātienē un neklātienē. 2006–2007.

Jau otro gadu Dienas Grāmata dara svētīgu darbu — izdod stāstu krājumu Stāsti: Prozas lasījumi klātienē un neklātienē, kurā daļu no Prozas lasījumos lasītā un rakstnieku radītā iespējams izlasīt (kopskaitā piecpadsmit). Klātienē un neklātienē ne tikai tāpēc, ka lasījumos skandēts vai neskandēts, bet arī tāpēc, ka daudzi dzirdējuši/lasījuši, daudzi ne.

Mūzika no lielās rozā mājas

Lai rosinātu fantāziju par kādas ēras varenību, der apskatīties uz tās drupām. "Apdrupušiem un aplauztiem zobiem, no kuriem katrs atgādina par lietām, ko esmu darījis, par vietām, kur esmu bijis." Par "laiku, kad mēs dzīvojām, ne tikai gaidījām", kā raksta Gregs romānā Mūzika no lielās rozā mājas — literārajā fantāzijā par sensacionālās un oriģinālās grupas The Band debijas albuma Music from Big Pink tapšanu.

Ešafots

Pēc Vācijas uzbrukuma PSRS 1941.gada 22.jūnijā Otrais pasaules karš ideoloģiskajā aspektā ieguva jaunu dimensiju — sākās Rietumu demokrātiju un padomju boļševiku kopēja cīņa pret nacismu, kas vēlāk atstāja lielu ietekmi uz kara izpratni un uztveri Rietumvalstu sabiedrībā. Arī vēsturnieku darbos par karu nostiprinājās tā dēvētā uzvarētāju versija, kuras ietvaros notikumu norise un karojošo pušu darbība parasti vērtēta tikai caur nacisma kā vienīgā ļaunuma prizmu.

Karmabandha

Pirms dažiem gadiem Delfu literārajā lappusītē sāka parādīties dzejoļi, parakstīti ar pseidonīmu "kaFka". Tie piesaistīja uzmanību ar savu briedumu un pārdomātību, kritiķe Iveta Ratinīka tos raksturoja kā spēles, ironijas un sarkasma izpausmi, latviešu 80.gadu dzejas noskaņu veiksmīgu turpinājumu. Tagad autors vairs neslēpjas aiz virtuālām identitātēm un nāk publikas priekšā bez viltus sirdī: tas ir Ilmārs Šlāpins, kuru pazīstam kā filozofu, publicistu un arīdzan dīdžeju.

Braiens Ferijs

Ekskluzīvā intervijā Braiens Ferijs stāsta par mūziku, sievietēm un iecienītāko parfīmu Sazvanīt Braienu Feriju nemaz nav tik viegli. Zvans uz viņa biroju Londonā. Atbilde: "Piedodiet, intervija pārcelta." Otrais mēģinājums — zvans uz viesnīcu InterContinental Almatā Kazahstānā: "Savienojiet, lūdzu, ar Braiena Ferija numuru!" Atbilde: "Braiens — tas ir uzvārds?" Galu galā visi šķēršļi tiek pārvarēti — misters Ferijs ir sazvanīts.

Ugunīgi vērši ar zelta ragiem

Kurš var nokritizēt latviešu asākā literatūrkritiķa sarakstītu romānu? — Jebkurš. Tas nekas, ka Berelis labāk zina, kā jāraksta, un gan jau ir izpētījis, kādam būtu jābūt romānam, kura tieši pietrūcis mūsu prozas XXI gadsimta ainavā. Zināt nav tas pats, kas...Gluži mierīga es paņēmu rokās nupat Dienas Grāmatas izdoto romānu un sāku lasīt.

Eimija Vainhausa

Jo trakāk, jo labāk. Tas ir slavenību kulta likums. 2007.gads šajā ziņā bija ražens, īpaši pateicoties trim jaunām sievietēm, kuras ieņem goda vietas uz skandalozo dīvu pjedestāla: Eimija Vainhausa (24), Lindsija Loena (21) un Britnija Spīrsa (26).

Literatūras teorija: ļoti saistošs ievads

Ja latviešu grāmatniecībā literatūrzinātnei veltīti populārzinātniski izdevumi būtu pašsaprotama parādība, tad šīs grāmatas tulkojums, iespējams, nešķistu nekas ārkārtējs. Bet, tā kā mūsdienīgu, informatīvu un apkopojošu literatūras teorijai un kritikai veltītu grāmatu ir ļoti maz (nāk prātā tikai Viktora Ivbuļa 1995.

Pilāta sieva

Kad 1947.gadā tika atrasti un vēlāk atšifrēti Kumrānas manuskripti, nevienam nenāca ne prātā, ka maisam gals ir vaļā un pēc daudzskaitlīgā Bībeles un apokrifisko tekstu biruma radīsies arī arvien jauni literāri teksti par un ap dažādām tālaika tēmām.Leģendu atdzimšanaTīstokļos bija arī daudzi agrāk nezināmi un līdz mūsu dienām nesaglabājušies teksti, kuri nekad nav tikuši iekļauti Svētajos Rakstos, toties tikuši pieminēti leģendās.

Selīna Diona

Jums būs šovs Nevadas tuksnesī? Parasti Lasvegasā uzstājas mākslinieki, kuru karjera jau ir beigusies! Selīna Diona labi atceras, ko nācies dzirdēt no skeptiķiem, vēl pirms viņa atklāja savu šovu A New Day... Lasvegasā 2003.gada martā. Gandrīz piecus gadus vēlāk Kanādas dziedātāja noslēdza savu koncertprogrammu Grēku pilsētā, gūstot neticamus panākumus.

Pieļauj konkursa rīkošanu jauna RD Attīstības departamenta direktora atrašanai

Rīgas Domes (RD) Pilsētas attīstības departamentu vismaz vairākus mēnešus vadīs Gvido Princis. Kā zināms, iepriekšējais direktors Pēteri Stranci ir aizturēts uz aizdomu pamata par koruptīviem noziegumiem. Viņa vietnieks pilsētplānošanas jautājumos Gvido Princis šo domes iestādi, kas nosaka ko, kur un kā galvaspilsētā būvēt, vadīs, kamēr pašvaldībā tiks izstrādāti un pieņemti dokumenti par departamenta reorganizāciju.

Ledenes, ar kurām var sagriezt mēli

Dzejnieces Ingmāras Balodes pirmajā grāmatā publicētā dzeja nav ne tik salda, ne lipīga, kā liek domāt nosaukumā pieminētās bombongas. Tā ir brīvas, mazliet savrupas pilsētnieces (drīzāk — pilsētas nomales iemītnieces) dzeja, kas runā skaidri, svaigi un neuzbāzīgi.Dzīves proza un dzejaIngmāra neizdeva pirmo grāmatu pagājušā gadsimta beigās, kad bija viena no talantīgākajām jauniešu literārās nometnes Aicinājums dalībniecēm — tā laika dzejoļus glabā vien vecas avīzes, žurnāli un kopkrājums 21 no 21.

Spēkildze

Dr.philol. Rasmas Grīsles dzīvesstāstā šogad uzšķirta ievērības cienīga lappuse. Darba mūžs veltīts gan latviešu valodas vēstures, gan mūsdienu literārās valodas jautājumu aplūkojumam, un tāpēc likumsakarīgi, ka ar jubilāres roku rakstīta neviena vien vērības vērta, bet bieži vien arī pretrunīgi vērtēta lappuse vēl tikai fragmentāri uzrakstītajā stāstā par latviešu valodniecības vēsturi.

Maskava – Gailīši

Katram literatūru un krievu kultūru cienošam sabiedrības pārstāvim Venedikta Jerofejeva (1938—1990) vārds ir pazīstams. Galvenokārt tas visiem saistās ar viņa poēmu Maskava–Gailīši — tekstu, kuru Jerofejevs pabeidza 1970.gadā. Pārrakstīta rokrakstā, poēma drīz vien sāka savu nelegālo ceļojumu pa PSRS, pirmo publikāciju piedzīvojot jau 1973.

Mu Mu

Jaunā restorāna Mu Mu plašie logi tirdzniecības centra IXO otrajā stāvā, punktā, kuru pirmsplūdu laiku pārdaugavietis definētu kā Apūzes ielas turpinājumu, ir lieliska vieta, kur, gaidot, kamēr gatavojas pasūtinātie gardumi, vērties jaunceltajās ēkās ielas pretējā pusē, baudīt gadalaiku aiz loga un, rudenīgas saules staros pieverot plakstus, atmiņās uzburt ainavas, kādas te valdīja senaizmirstos laikos.

Pastarellia(1)

Āgenskalns allaž sevī iemiesojis pretrunas - sīkpilsoniski mājīgu rosību, kam līdzās pastāvējusi postproletāra brutalitāte. Pa dienu veikalnieciska dzīvība kūsā omulīgajās sarkano ķieģeļu tirgus hallēs, pa nakti draudīgu noskaņu atraugas izdala diennakts alkohola veikals. Vienā ielā ir interneta salons (šķietami) kārtīgajiem pilsoņiem, otrā - datorzāle šaubīgajiem zeļļiem.

Vizbuļi

Uzmetot gastronomisku darījumu izmeklētāja skatienu Rīgas jūras līča Kurzemes krastā atrodamajiem krogiem, kopiespaids, pieturoties pie jaunās modes vietā un nevietā lietot krievu valodu, ostavļjajet želaķ lučševo. Tā nu gluži nav, ka te kādās vietās tevi sagaidītu pēc tālās padomjlaika jaunības trūdiem smaržojošs trauklupatu aromāts, tomēr līdz tai atmosfērai, kādu tik ideālā vietā (ja "attīstītāji" nesamaitās) kā piejūras ciemati varētu radīt, ja būtu smeķa izjūta, te lielākoties ir stipri patālu.

“Tauriņi”, viesu nams

"Slēgts līdz pavasarim" - šāds uzraksts tagad var nepatīkami pārsteigt dažu labu braucēju, kurš iecerējis ieturēties kādā no vasarā iegaumētajiem krodziņiem Rīgas līča Kurzemes piekrastē. Piebraucis pie cerētās vietas, viņš rudens klusuma un kamīna siltuma vietā ierauga neiepriecinošo ekonomisko realitāti: pat pašā jūras malā (minētā uzraksta sakarā runa ir par Bērzciema viesu namu un krodziņu Mazā kaija) krogam acīmredzot var būt grūti izdzīvot tai vienīgajā gadalaikā, kas Latvijā ir drusku par garu.

Indekss

Saktas un Latvijas Universitātes Vēstures-filozofijas fakultātes kvartāla svarīgumu nevar nenovērtēt. Ja nebūtu tā, varbūt nebūtu arī Rīgas - ne jau tāpēc, ka tur ir telpas, kurās 1918.gadā formējās Atsevišķā studentu rota, kas palīdzēja noturēt Latviju pret nelabvēļiem. Sakta ir apmēram tai kategorijā, kur Doma baznīca vai Opera, vai Centrāltirgus - celtnes, bez kurām Rīgu iedomāties grūti.

Riga Black Magic

Kad tūristi aizbrauc uz Meksiku, viņi dzer tekilu, mazāk populārs starp atpūtniekiem ir turku raki, un vēl retāk dzirdēts, ka kāds Dienvidaustrumāzijā pamēģina uzlējumus, kur duļķainās pudeles apakšā alkoholā lēni šūpojas gredzenā savijusies čūska. Rīgas balzamu, iespējams, nogaršo salīdzinoši biežāk, bet arī tad ļoti piesardzīgi un uz mēles gala.

Steiku haoss

Kamēr krīze vēl nav iestājusies, nebūs grēks atļauties arī kādu biezāku gaļas šķēli. Nu, tādu pamatīgu, tik lielu, ka, to apēdot, kādu brīdi neviena krīze vairs nešķiet pārāk briesmīga, jo sajūta ir tāda, ka vēders ilgi būs pilns. Vārdu sakot, jādodas uz kādu steikhausu. Steikus Rīgā piedāvā ne viens vien krogs, taču visskaidrāk sevi jau kopš 2003.

Space Café

Lai arī Rīga lepojas ar lielu bezvadu interneta pārklājumu, nav īpaši daudz kafejnīcu, kas ir jauninājušās tiktāl, ka uz tām var atnākt ar savu klēpjdatoru, pasūtīt krūzi kafijas un sērfot tīmeklī bez maksas. Tāpēc vien ekskluzīvi ērta šķiet snaudulīgā un retromodernā Space Cafe Valdemāra ielā iepretim Lāčplēša ielai un ēdnīcai Pasaka, kur šāds pakalpojums pieejams.

Urban Lounge

Rīga pamazām pārvēršas par Jūrmalas priekšpilsētu. Pat lielu skandālu te vairs nav, ja tā salīdzina. Pat mājiņu prezidentei neviens te negrib dāvināt, jo kurš tad gribēs Rīgā dzīvot. Un arī Latvijas nopietnāko politiķu vislabāk apmeklētais pasākums Novaja volna notiek Jūrmalā. Pat Dienvidu tilta astronomiskās izmaksas izskaidrojamas ne jau ar rīdzinieku vajadzībām, bet ar vēlmi ātrāk tikt līdz Jūrmalai (vai - ātrāk dzīvot tajā?).

Reklāmas bārs

Krogiem piemīt īpašība uz pilsētas sejas izsisties nevienmērīgi. Ir vietas, kur krogu nav vispār pat tādos brīžos, kad gribas ēst, un ir arī ielas, kur tīri vai jāskumst, pa tām ejot, kad ēst negribas. Pēdējo skaitā noteikti minams areāls ar Antonijas un Elizabetes ielas stūri kā nosacīto centru. Atliek tikai nožēlot, ka tajos gados, kad skaitījos Latvijas Valsts universitātes Bioloģijas fakultātes students, tātad diendienā apgrozījos šajā rajonā (fakultāte tolaik atradās Friča Gaiļa, tagad Alberta ielā), te nebija ne smakas no kāda normāla kroga.

Radio bārs

Atvērt kafejnīcu Vecrīgā ir gan priekšrocība, gan mīnuss - atkarībā no tā, kurā letes pusē tu stāvi. Kā krodziniekam tas droši vien nozīmē labus ienākumus (acīmredzot arī augstu īres maksu), savukārt rīdziniekiem tas nereti ir apmēram tā, kā doties uz Majoriem, - maz paziņu un augstas cenas. Brāļi Blanki un viņu kompanjoni šai ziņā ir spējuši labi balansēt.

Sunset(1)

Sāls un piparu, kas lepojās ar savu atrašanās vietu tramvaja sliežu krustojumā starp 13.janvāra ielu un 11.novembra krastmalu, vairs nav. Nē, tie nav zuduši - viens Sāls un pipari aizvien ir Vecrīgā. Bet šī pirmdzimtā vietā nācis cits iestādījums - Saulrieta jeb Sunset bārs. Nosaukums tam ir savā ziņā atbilstošāks nekā priekšgājējam, jo gaismas tur trūkst varbūt vienīgi strauji rūkošajā Latvijas ziemā.

Juglas pērle

Savu nu jau pusgadsimtu kā pārdaugavietim nodzīvojušam, Juglas gals Rīgā man ir varbūt ne gluži tik tāla vieta kā Rūjiena, līdz kurai tā arī ne reizes nav iznācis datikt, bet neko daudz tuvāka par Tallinu arī ne, jo igauņu galvaspilsētas ielu labirintos maldīties ir iznācis apmēram tikpat, cik tai Rīgas mikrorajonā pa labi no Brīvības ielas.

Metropole

Tam, kuru sāk nomākt fatāla sajūta, ka Rīga ir vienīgā iespējamā pilsētas attīstības forma pasaulē, ieteicams aizbraukt uz Kuldīgu. Vislabāk jau vasarā, kad nav jābaidās, jūsmojot par skaisto tiltu, nupat Dienas aptaujā par vienu no Latvijas brīnumiem atzīto celtni, nejauši paslīdēt un no stāvā krasta ieslīdēt Ventmalas dubļos.

Ēlande

Jāatzīst, šo omulīgo oāzi pie ūdens nemaz negribējās atklāt - jo mazāk cilvēku par to zina, jo tur mierīgāk. Bet, ņemot vērā, ka nevienu ievērības cienīgu jaunu kafejnīcu Rīgā šonedēļ saskatīt neizdevās, jāapraksta vien šī, kas slēpusies kanālmalā jau sešus gadus, kopš uzcelta brīvostas pārvaldes ēka.

Byblos

Sasaucoties ar Alberta ielas ēku mītiskajiem tēliem un turpinot antīkās austrumu pasaules tēmu, armēņu restorānu Urartu Alberta un Strēlnieku ielas stūrī ir nomainījis libāniešu restorāns Byblos. Tas nosaukts netālu no mūsdienu Beirūtas esošās senās feniķiešu ostas pilsētas vārdā. Priekšnoteikums labai nacionālajai virtuvei ir pavāri, kam šis ēdiens ir dzimtais. Libāniešu restorāns Byblos piedāvā tieši to - virtuvē strādā divi libānieši. Restorāns arī pieder libāniešiem.

Nūdeļu bārs wok

Rudenīgā svētdienas pusdienlaikā nūdeļu bārs Wok Dzirnavu ielā pie Brīvības ielas šķita piemērota vieta, kur ieiet un mēreni ieturēties. Tukšajās ielās valdīja pelēcīgs laiks, un Wok rāmās, lekni košās Āzijas noskaņas to labi papildināja. Mājīgais, siltais minimālisms ar džungļu pasaules svaigo zaļumu un aziātiski brūnu koka apdari iedarbojās tīkami uzmundrinoši. Wok, šķiet, ir gaumīgākais ekspansīvās Vēl vairāk saules restorānu ķēdes iestādījums.

Salve(1)

Restorāniem, it īpaši smalkiem restorāniem, ir viens trūkums - pārlieku garšīgi ēdieni. Pamēģini vienu, konstatē, ka tas ir ļoti garšīgs, pamēģini vēl otru, un drīz vien konstatē, ka esi bezdievīgi pārtērējis savu krīzes budžetu. Tādos grūtos laikos kā nākamgad gaidāmie šāds konstatējums var atsist vēlmi vispār apmeklēt restorānus.

16.korpuss

Bija reiz latviešiem sava Nokia, vēl cara laikā būvēta un 1919.gadā savu slaveno darbību sākusi, gan radioaparātus ražoja, gan citas vērtīgas lietas, fotoaparātus un lidmašīnas ieskaitot. Tie, kas vēl atceras rūpnīcu VEF darbojamies, gandrīz visi ir redzējuši tikai tās padomju periodu, kad VEF gan bija flagmanis un būt vefietim skaitījās liels gods, taču pasaules mērogā tās ražotās produkcijas situāciju visprecīzāk raksturoja anekdote par japāņu speciālistiem, kas atbraukuši aplūkot vefu un uz rūpnīcas funkcionāra jautājumu, cik īsti VEF produkcija atpaliek no pasaules līmeņa, atbildēja: "Uz visiem laikiem.

Picnix

Sviestmaize, kaut arī ērts ēdiens, ilgstošai iztikai nav piemērots: vienveidīgs uzturs neveselīgs kuņģim… un viss pārējais, par ko brīdina tantes un dakteri. Ja sviestmaizi nosauc par sendviču, tajā var sastampāt dažādas lietas un varbūt pat kādu laiku no tā visa pārtikt. Taču Latvijā ar tādām lietām tradicionāli nav ampelējušies, kaut arī reizēm tieši ar labu un ātru sviestmaizi gribas remdēt izsalkumu, nevis, teiksim, ar pamatīgu un ilgu otro.

Chado

Pēdējām rudens lapām dodot vietu iesnām un gripas gaidām, aktualizējas tādi iestādījumi kā tējnīca/tējas veikals Chado, kas iekārtojusies Čaka ielā starp drēbju veikaliem un lombardu. Pakāpienu zemāk par ielas līmeni tējnīca uzdveš mīlīgu un sargājošu komfortu. Plašā telpa ar zemajiem griestiem, brūni iesarkanajām mēbelēm, simtiem tējas nieciņu un izkrāsoto koka grīdu ar zvaigzni šķistu kā zem kuģa klāja, ja vien aiz loga nekursētu mašīnas. Blakus istabai ar galdiņiem ir viena vēl eksotiskāka - ar spilveniem.

The Mongolian barbeque

Ņemot vērā mūsu vēsturiski pretrunīgās attiecības ar Krieviju, līdz šim neatbildēts paliek arī jautājums, kā mums vērtēt mongoļu impēriju. Atbilde uz šo jautājumu ir jo grūtāka tāpēc, ka visu laiku lielākās impērijas ziedu laiki bija XIII gadsimtā, kas mūsu vēsturiskajā apziņā iegājis ar varonīgo cīņu pret krustnešiem, kurā uzvaru neizdevās gūt tikai savstarpējo ķildu dēļ.

Avalon

Ēdiens bija lielisks. Taču vai es tur kādreiz ietu? Diez vai. Varbūt uz bāru - ja gribētu izvairīties no paziņām Neierasta vieta, kur sēdēt pie dārgi klāta restorāna galda, - pretim tramvaju galapunktam 13.janvāra ielā. Viesnīcas Avalon restorānā es sajutos svešinieks gluži kā viesnīcas viesi - ne tikai tāpēc, ka katra jauna publiska telpa nedaudz mulsina.

Symposium(1)

Opera Rīgā droši vien eksistētu arī tad, ja tās direktors nebūtu Andrejs Žagars, bet Rīgas krogu dzīvei gan bez viņa restorāniem kaut kā pietrūka. Kā īsti, to definēt ir tikpat grūti, kā Žagaram pašam raksturot savus lolojumus, pietiekami netverams ir te atrodamais minimālisma un pārmērību savienojums. Varbūt tieši tāpēc to gribējās tvert vēl un vēl, - nu, vismaz apzināties, ka šāda iespēja pastāv. Tāpēc Žagara restorānu aizvēršanās Rīgā bija skumjš notikums neatkarīgi no to ekonomiskās dzīvotspējas.

Vive le Figaro

Tik garšīgu pīli vēl nebiju ēdis, - tā, nobaudījis pirmos kumosus pīles filejas ar sparģeļiem un Teryaki mērcē glazētām šītake sēnēm, nenoturējās fotogrāfs Aivars Liepiņš. Kā jau kārtīgs latviešu inteliģents, pieklājīgi aizrādīju kolēģim, ka par bazaru ir jāatbild, un iebraucu ar savu dakšiņu viņa šķīvī.

Spice Girls

Kura ir tava iemīļotākā "spicā meitene"? Tas bija pirmais jautājums, ko man uzdeva mazais Adamss un viņa māsa, kad 1997.gada vasarā ierados nelielā angļu piejūras pilsētā Klektonā mācīties angļu valodu un dzīvoju Spice Girls fanu ģimenē. Es toreiz apmulsu, nezinādams, ko īsti viņiem atbildēt. Man šķiet, teicu — Džerija. Adamss ar māsu fanoja par Melu Sī.

Morisejs

"Pēc visiem šiem gadiem un izlietajām asarām es beidzot apskauju Parīzi ar savām kājām," saka Morisejs un atklāj koncertu Parīzes leģendārajā Olympia zālē ar vienu no jaunākajām dziesmām I"m Throwing My Arms Around Paris (Es apskauju Parīzi ar savām rokām). Nu jā — kur rokas, tur arī kājas. Janvārī un februārī erotiskā poētiskuma karalis devās nelielā Lielbritānijas un Francijas turnejā, kas bija veltīta šonedēļ iznākušajai Moriseja labāko dziesmu izlasei Greatest Hits, kas ir jau otrais hitu apkopojums viņa solokarjerā (1997.gadā iznāca izlase The Best Of Morrissey: Suedehead).

Kalendārs

Aprīlis, 2008
P Ot Tr Ce Pt Se Sv
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11