Krimiķiem topa pirmajā piecniekā seko profesionālā literatūra, bet godpilno trešo vietu ieņem drāmas, melodrāmas un ģimenes sāgas, tiesa, tas ir daiļā dzimuma lasītāju nopelns, jo sievietes šāda tipa literatūru lasa stipri biežāk nekā vīrieši (45% pret 7%). Vīrieši savukārt ir mazliet, bet tikai mazliet, aktīvāki profesionālās literatūras un fantastikas/fantāzijas darbu lasītāji. Praktisku padomu grāmatas visvairāk studē cilvēki vecumā no 50 līdz 74 gadiem.
Aptauja arī rāda, ka latvieši biežāk nekā krievu vai citas tautības pārstāvji iecienījuši biogrāfijas, ceļojumu aprakstus, melodrāmas, savukārt cittautībnieki ir aktīvāki detektīvu, profesionālās literatūras, ezotēriskās literatūras un publicistikas baudītāji.
Kopumā ceļojumu un svešu valstu apraksti interesē 18%, ezotēriskā un psiholoģiskā literatūra - 17%, biogrāfijas, memuāri un darbi par vēsturi - 15%, publicistika - 14%, dzeja - 7%, bet lugas - 3% respondentu.
Jāņem gan vērā, ka šī aptauja norisinājās starp interneta lietotājiem. Iespējams, tas atstājis visai būtisku iespaidu uz aptaujas rezultātiem un noteicis faktu, ka 9% aptaujāto atzīst - literatūru nelasu. Tomēr, tā kā sevi par interneta lietotājiem Latvijā var saukt lielākā daļa iedzīvotāju, varam uzskatīt, ka pret literatūru un lasīšanu vienaldzīgo procents aptuveni šāds varētu būt arī visā sabiedrībā kopumā. Mazliet vairāk nekā vidēji literatūras nelasītāju ir starp vīriešiem (15%) un gados jauniem cilvēkiem (12% vecuma grupā līdz 19 gadiem un 14% - vecuma grupā no 20 līdz 29 gadiem).