Apskatot patēriņa cenu izmaiņas šogad salīdzinājumā ar atbilstošu laika posmu pērn, četros mēnešos Latvijā tika fiksēta deflācija, piecos mēnešos bijis pieticīgs dzīves dārdzības pieaugums, savukārt divos mēnešos vidējais cenu līmenis ir bijis tāds pats kā iepriekšējos gados. Patlaban eksperti izsaka viedokli, ka nekāds būtiskais cenu pieaugums Latviju negaida arī priekšdienās.
No naftas līdz frizieriem
SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis, vērtējot 2015. gada 11 mēnešu rezultātus, spriež, ka inflācija kopumā 2015. gadā varētu būt tikai 0,2%. 2015. gada vidējo inflāciju piektdaļprocenta līmenī definē arī CBL Asset Management Portfeļu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Zigurds Vaikulis. «Latvijā cenas nestāv uz vietas - pašreizējā kopējā inflācija nulles līmenī patiesībā ir vairāku plusu un mīnusu summa. Spēcīgi uz leju kopējo inflāciju velk viss, kam cenu veidošanās mehānisma pašos pamatos ir naftas cenas - degviela, gāze, siltums. Arī pārtikas resursu cenas pasaulē driftē virzienā uz leju, kā rezultātā pie mums veikalos cenas vismaz neaug. Tikmēr vairums pakalpojumu mērķtiecīgi turpina sadārdzināties par 3-5% gadā - sākot no ēdināšanas un friziera pakalpojumiem līdz banku sektora pakalpojumiem un cenām poliklīnikās. Līdzīgi procesi notiek visā attīstītajā pasaulē, sākot no Amerikas un beidzot ar Vāciju,» vispārējo cenu konjunktūru ieskicē Z. Vaikulis.
Komentējot situāciju ap vienu no inflācijas pazemināšanās iemesliem - norisēm naftas tirgū, CBL eksperts teic, ka energoresursu pienesums kopējās inflācijas pazemināšanā 2016. gadā, visticamāk, pamazām izzudīs. «Naftas cena ir nokritusi - tas ir pareizi un pamatoti, jo pārprodukcija turpinās. Taču es uzskatu, ka cenu krituma potenciāls ir jau sevi izsmēlis, un turpmāk, visticamāk, redzēsim naftas industrijai smagu, bet patērētājiem patīkamu cenu stagnāciju pašreizējos zemos līmeņos,» prognozē Z. Vaikulis.
Savukārt D. Gašpuitis izsaka viedokli, ka naftas cenas atrašanās zem 40 dolāru (~ 36,74 eiro) atzīmes par barelu scenārijs varētu turpināties arī 2016. gada pirmajā pusē, pastāvot nosacījumam, ka pasaules melnā zelta krājumi turpinās pieaugt.
Lētā pārtika
Komentējot cenu konjunktūru, SEB bankas ekonomikas speciālists izsaka pieļāvumu, ka tuvākajā laikā nav sagaidāmas arī visaptverošas pārtikas cenu izmaiņas. Kā jauns iespējamais faktors, kas var likt atsevišķās grupās cenām pat sarukt, pēc viņa domām, ir bez Krievijas tirgus palikušās Turcijas pārtikas preces. Tikmēr, viņaprāt, atsevišķiem produktiem cenas varētu nedaudz arī kāpt, piemēram, pienam.
Runājot par cenu tendencēm, SIA Maxima Latvija korporatīvo attiecību vadītājs Ivars Svilāns atsaucas uz ekonomistu prognozēm, kurās visumā tiek paredzēts, ka 2016. gadā pārtikas produktiem gada inflācija caurmērā būs 1% robežās. «Gaidāmais degvielas un gāzes cenu pieaugums tiešā veidā ietekmēs gan preču ražotājus, gan piegādātājus, tādējādi arī varētu palielināties preču iepirkumu cenas, kas savukārt ietekmētu produktu gala cenas veikalos. Arī akcīzes nodokļa pieaugums 2016. gada laikā atstās ietekmi uz konkrētajām preču grupām, kam palielināsies gala cena,» tirgus faktorus ieskicē Maxima Latvija pārstāvis.
Nav drauds pirktspējai
Tāpat D. Gašpuitis uzskata, ka visai mērenā izaugsme piebremzēs arī cenu kāpumu pakalpojumiem, kaut šajā segmentā kāpums būs pamanāmāks, kas lielai daļai sabiedrības veidos inflācijas uztveri. «Daudzās valstīs inflācija ir tuvu vai jau sasniegusi zemāko punktu, un, līdzīgi kā Latvijā, tā atgūsies lēni, galvenokārt darba samaksas spiediena ietekmē. Taču zemās izejvielu cenas, piezemētā ekonomiskā aktivitāte darbosies kā inflāciju ierobežojošs faktors. Jāņem vērā, ka inflāciju veicinošs solis 2016. gadā būs izmaiņas nodokļos, kas visai slābanajai inflācijai piemetīs nedaudz spara. Tomēr jebkurā gadījumā inflācija nebūs nekāds drauds tālākam pirktspējas kāpumam arī šogad,» secina SEB bankas eksperts. Patlaban SEB bankas 2016. gada inflācijas prognoze ir 0,8%.
Savukārt Z. Vaikulis izsaka pieļāvumu, ka šogad vidējā gada inflācija sasniegs apmēram 1%. Pēc viņa domām, šogad inflācija pakalpojumu sfērā turpināsies. «Galu galā Latvijas ekonomika turpina augt, aug arī iedzīvotāju ieņēmumi. Reālo algu pieaugums turas ap 7-8% gadā, kas uz vēsturiskā fona Latvijas apstākļiem nav maz. Pieaugošie ieņēmumi aktīvi tiek izmantoti kredītu atmaksai, un daļa krājas banku depozītos, kas mērķtiecīgi aug ar to pašu 7-8% ātrumu gadā. Rezultātā šobrīd pirmo reizi pēc desmit gadu pārtraukuma mājsaimniecību depozītu un kredītu apjoms ir izlīdzinājies. Nauda ekonomikā tātad ir, un attiecīgi pastāv arī iekšējās inflācijas potenciāls,» secina Z. Vaikulis.
Arī Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis atsaucas uz iedzīvotāju ienākumu pieaugumu un uzsver, ka, tieši pateicoties iedzīvotāju ienākumu kāpumam, mazumtirdzniecības apgrozījums pieaudzis, neraugoties uz to, ka preču cenas nav palielinājušās. Viņš zina teikt, ka pircēji vairāk izvēlas kvalitatīvākus, līdz ar to dārgākus produktus un kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums ir nedaudz pieaudzis, taču vienlaikus piebilst, ka konkurence mazumtirdzniecībā ir ļoti sīva un pircēju pirktspēja vēl nav pietiekama, kas nodrošina to, ka cenas nemainās vai to svārstības†būtu nelielas.
Papildu nauda ekonomikā var nonākt arī uz lētāku siltumenerģijas tarifu rēķina, kur 2015. gada laikā izcenojumi saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem sarukuši par 13-14%.
Tomēr vienlaikus uz deflāciju orientētajiem procesiem ir arī negatīva ietekme uz tautsaimniecības attīstību. «Protams, cenu samazinājums ir patīkams mums, pircējiem un pakalpojumu lietotājiem. Vienlaikus ekonomikā deflācija tiek vērtēta kā negatīvs faktors uzņēmumu attīstībai, jo tas samazina pieejamo līdzekļu apjomu, piemēram, algu fondu palielināšanai, jauniem projektiem un tamlīdzīgi. Ja produktu cenas tirgū samazinās, tas negatīvi atsaucas uz uzņēmuma kopējo apgrozījumu, jo tas nozīmē, ka, lai uzņēmums noturētu apgrozījumu iepriekšējo periodu līmenī, mums ir jāpārdod lielāks apjoms preču,» skaidro I. Svilāns.
Savukārt D. Gašpuitis norāda uz to, ka patlaban inflācijas gaidas eirozonā ir ļoti vājas, turklāt tās saglabājas par spīti īstenotajai ekonomiku stimulējošajai Eiropas Centrālās bankas monetārajai politikai. «Ņemot vērā izejvielu tirgus tendences, deflācijas spiediens rada bažas, jo īpaši pieaugošo parādu apjomu dēļ. Tomēr, neskatoties uz pastāvošajiem izaicinājumiem, ilgstošas deflācijas spirāles iespējamību pagaidām kā iespēju vērtētu kā zemu,» attiecībā uz ekonomikas attīstības perspektīvām zema cenu pieauguma apstākļos optimistiski rezumē D. Gašpuitis.