Pirms gada mani ļoti sakaitināja kāds sižets TV - Tautas balsī žurnālists apgalvoja, ka Ķekavas novadā soda cilvēkus, kas dzīvo zaļi un nerada atkritumus. Saniknota pensionāre tik tiešām apgalvoja, ka viņas privātmājas saimniecībā izmetamu atkritumu nav un tāpēc viņa nepirks konteineru. Par to pašvaldība liek maksāt sodu. Un tad kundze vientiesīgi stāstīja: «Mizas kompostēju, papīru dedzinu kamīnā, bet plastmasu nokurinu āra pavardā.» Šito tumsonību! Bet, pirms kādu apsūdzu par ciema ļaužu indētāju, nolēmu izmēģināt, vai ir iespējama dzīve bez atkritumiem, un pati sevi izaicināju uz sacensību.
Tā kā šķiroti atkritumi nav atkritumi, bet otrreizēji pārstrādājamas izejvielas, preces, ko pirku, izvēlējos Latvijā šķirojamā un pārstrādājamā papīra, polietilēna, PET, tetrapaku vai stikla iepakojumā. Tolaik dzīvoju Āgenskalnā, kur bez liekām pūlēm varēja nopirkt izlejamos piena produktus, un aiziet uz tirgu ar savu pudeli pienam un burku krējumam jau nav grūti. Tirgū arī maizi var nopirkt bez plastmasas tūtas, un dārzeņus var salikt jau reizi lietotos maisiņos. No olu čaumalām gatavoju papildmēslojumu augiem. Mizas kompostēju spainī uz balkona un pēcāk tur ielaidu Kalifornijas sliekas, bet kādā sausā vasarā visas manas sliekas pamanījās nobeigties. Tāpēc smalkas miziņas un citus virtuves atkritumus aizlaidu kanalizācijā, lai Daugavgrīvā pārtop par auglīgām dūņām! Nesen tīmeklī atradu ieteikumu mizas sasaldēt un pēcāk, aizbraucot uz laukiem, sabērt kompostā.
Mazirbē, kur dzīvoju brīvajās dienās, man nav nekādu problēmu - ciemā ir šķiroto atkritumu laukums, kurā atrodas parastā miskaste un konteineri gan plastmasām, gan stiklam. Kompostkaudze atrodas aiz mājas.
Pie rakstāmgalda man stāv kartona kaste makulatūrai, tajā lieku arī izskalotas tetrapakas. Kad kaste pilna, aiznesu uz Vides Vēstu redakciju, kur ir Līgatnes papīrfabrikas toveris. Virtuvē blakus parastajam gružu traukam ir kaste, kurā lieku stiklu, polietilēnu un PET pudeles. Kad kaste pilna, salieku vienā maisā smago stiklu, otrā - plastmasu un ieberu attiecīgajos konteineros. Tagad īrēju dzīvokli ar mūsdienīgu virtuves dizainu, un liels bija mans pārsteigums, ieraugot, ka šeit jau pirms gadiem pieciem iebūvēta vieta šķirotiem atkritumiem, kaut iepriekšējie saimnieki tos nav šķirojuši ne reizi. Bet man noder.
Statistika liecina, ka ikviens Latvijas iedzīvotājs gadā izmet 333 kg sadzīves atkritumu - t. i., apmēram 6 kg nedēļā. Mans parasto atkritumu maisiņš nedēļas beigās nav smagāks par 0,6 kg. Nuja, kad vienu dienu paauklēju mazdēlu, gružu kaste piepildās daudz ātrāk, jo pamperi nav pārstrādājami.