Man šķiet, ka tu sevi stipri lauz, Ugunsgrēkā tēlodama Kitiju. Esi pilnīgi cits cilvēks.
Es taču netēloju sevi. Par atveidotajām varonēm domājot, atzīstu, ka viņas visas ir jaukas. Visi cilvēki taču piedzimst labi. Arī Kitija būtībā nav slikta, viņa tikai kārto savu dzīvi, īpaši nedomājot par citiem. Vai tagad daudzi tā nerīkojas? Mūsu laikos gandrīz pretdabiski ir būt altruistam.
Pēdējais kurss Stradiņa universitātē, kur tu studē drāmas teoriju, filmēšanās televīzijā un dažādi citi pienākumi - kā tiec galā ar darbiem?
Man no agras bērnības ir Zelta sietiņa rūdījums. Tagad man ir 36 gadi, un es neatceros, kad pēdējo reizi slimoju - laikam jāpiesit pie koka, vai ne? Esmu iemācījusies sadalīt slodzi, un man palīdz gan ķermenis, gan prāts. Protams, liela nozīme ir fiziskajām nodarbībām.
Kādus sporta veidus esi iecienījusi?
Skolas gados sāku peldēt baseinā un ar lielu patiku daru to joprojām. Mans bērnības sapnis bija iemācīties spēlēt tenisu. Tagad ar draudzeni jau gadu spēlēju tenisu Mežaparkā. Kortos esmu vismaz reizi nedēļā, un nu varu teikt, ka esmu iemācījusies trāpīt bumbiņai (smejas). Man patīk braukt ar riteni un sauļoties, to labprāt daru mūsu vasaras mājā Duntē. Atzīstos, man ne ļoti patīk skriet, tomēr vingrumam un stājai tas ir lielisks līdzeklis. Taču es neskrienu no rīta, kad muskuļi vēl nav pamodušies. Skrienu pēcpusdienā vai vakarā, un tad ir pavisam cita sajūta.
Tad jau esi pūce?
Absolūtā pūce. Vislielākais enerģijas pieplūdums man ir no desmitiem vakarā līdz diviem naktī, tad varu veikt savus rakstu darbus, mācīties tekstus, toties no rīta man grūti agri piecelties.
Tase kafijas, un atkal esi kājās?
Kafiju nekad neesmu dzērusi. Bērnībā īstā pupiņu kafija bija tikai pieaugušajiem, un tā man neiegājās. Man patīk kafijas smarža, esmu arī kafiju pagaršojusi, bet nudien nezinu, kas tajā ir tik garšīgs. Esmu melnās tējas cienītāja. Ja man no rīta nav iespējas izdzert savas divas tējas krūzes, tad nav miera. Melnā tēja ir garšīga, bet galvenais, tā jādzer bez steigas, mierīgi.
Teju pirms deviņiem gadiem televīzijā skatījos, kā tu ar saviem likteņbiedriem realitātes šovā uz neapdzīvotas salas ēdi kaut kādus sakneņus. Vai kopš tā laika ēdienos neesi kļuvusi ļoti izvēlīga?
Neviens jau toreiz nedomāja, ka tur nebūs ko ēst. Dažu labu dienu pārtikām tikai no palmu serdēm un kokospiena. Tad gan no manis palika tikai kauli un āda. Taču dīvaini, ka no tā laika es uzkritu salātiem, tos ēdu daudz un dažādus. Man garšo zupas un deserti, labprāt ēdu arī gaļu. Nepatīk ēst ārpus mājas. Ar draugu ģimeni mēdzam iet ciemos viens pie otra, un tad obligāti cenšamies pārsteigt ar kādu jaunu recepti. Es diezgan labi gatavoju. Tas man no mammas, jo mums ģimenē ir tāds labs ēšanas kults.
Pēc tevis to nevarētu spriest. Cik gara esi, un cik tu īsti sver?
Augums man ir 1,70 m, sveru 53 kilogramus. Ja kāds kilograms pienāk klāt, īsti labi nejūtos. Kopš Robinsonu laikiem es sāku vienu dienu nedēļā gavēt. Sākumā nevarēju sevi disciplinēt, bet tagad dzīvoju pēc Mēness kalendāra, ievērojot atslodzes dienas, un man nav grūti to darīt. Ne jau svara dēļ badojos, galva man nesāp, un mani nekaitina tas, ka citi garšīgi mielojas ar šašliku. Es mierīgi varu neēst.
Vai pēc rakstura esi mierīgs cilvēks?
Laikam jau māte un māsa tā neteiktu. Viņas ir izbaudījušas manus stresus. Taču es cenšos strādāt ar sevi. Man vajadzīgs laiks vienatnei, piemēram, patīk vienai aiziet uz labu filmu. Ikdienas darbiem palīdz koncentrēties un ļoti nomierina sporta nodarbības. Patīk tā nesteidzīgi, abām sirsnīgi izrunājoties, dzert tēju pie māsas Daces. Man ir kājminamā domāšana - salieku domas pa plauktiņiem, izstaigājot vai visu Čiekurkalnu. Visvairāk mani tracina konkrēti termiņi. Reizēm ir sajūta, ka dzīvoju no viena termiņa līdz nākamajam, nav laika atpūtai. Tās sajūtas nespēju sabalansēt. Man visu laiku kaut kas jādara, atbildības sajūta ir pārāk liela, un no tā rodas stresi.
Tev ir laba intuīcija?
Īsti nezinu, bet kaut kas man liek tajā ieklausīties. Viendien skrienu uz filmēšanu, un ārā iesāpas potīte. Tā man it kā atgādina - aizmirsi paņemt seriālā nepieciešamās kurpes. Citreiz aizmirstu kaut ko izslēgt, un atkal ir nemanāms atgādinājums.