Auto, avio, dzelzceļš...
Krīzes laika kritums transporta un loģistikas jomā bija mazāks nekā ekonomikā kopumā, iezīmē DnB Nord bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. Nozares izaugsme gan lielā mērā saistīta ar kaimiņvalstu ekonomiku stabilizēšanos un to eksportu, bet jau tagad redzams, ka komercpārvadājumu apjomi Latvijā atkal pieaug.
Lai gan tipiska krīzes pazīme visā pasaulē ir aviopasažieru skaita samazināšanās, Latvijai tā gājusi secen. Latvija pērn bija visstraujāk augošā valsts aviopārvadājumu ziņā, savukārt pārējās Baltijas valstis - visstraujāk krītošās, lepojas Air Baltic Corporation korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags. Arī P. Strautiņš avionozari dēvē par ļoti stabilu un visperspektīvāko no visām transporta jomām.
Krīzi nejutām, vienkārši turpinājām intensīvi strādāt, saka arī dzelzceļa un ostu jomas speciālisti. A/s Latvijas dzelzceļš (LDz) strādā starptautiskajā tirgū, un lielākā daļa pārvadājamo kravu ir tranzīts starp Austrumiem un Rietumiem, tāpēc Latvijas ekonomikas svārstības dzelzceļa jomu tieši neskāra, stāsta LDz Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Antra Birzule un uzsver, ka Latvijas dzelzceļš joprojām tiek uzskatīts par vienu no efektīvākajiem ES. «Pat tad, ja visi lidosim ar lidaparātiem, kravas vienmēr vedīs pa dzelzceļu, jo gaisā nekad nevarēs pacelt tik lielu kravu apjomu,» viņa saka.
Latvijas ostas ar dzelzceļu saslēgtas kopējā transporta ķēdē, tāpēc arī tām krīze lielas galvassāpes nav sagādājusi. Kā norāda Anita Leiškalne, Rīgas Brīvostas pārvaldes Sabiedrisko attiecību departamenta direktore, līdz ar jaunu investīciju piesaisti un jaunu termināļu būvi rodas arī jaunas iespējas.
Visiem transporta nozarē tomēr nav klājies tik labi - smagi pārbaudījumi bija jāiztur autopārvadātājiem, jo pērn krasi saruka starptautisko autopārvadājumu apjomi, daudzi nozares uzņēmumi bankrotēja vai samazināja auto skaitu, tāpēc daudzi autovadītāji palika bez darba, raizes sagādāja arī problēmas ar pastiprināto muitas kontroli uz Krievijas robežas pērnā gada nogalē. Taču smagākais ir aiz muguras, un sākas atlabšana, teic asociācijas Latvijas auto prezidents Valdis Trēziņš. P. Strautiņš prognozē, ka tieši uz autopārvadājumiem nākotnē varētu pāriet liela daļa konteineru kravu tranzīta.
Arī loģistikas jomā krīze atnesa būtiskas pārmaiņas, kas atsaucas uz šīs jomas uzņēmumiem. Kā stāsta a/s Dominante loģistikas sistēma valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vecvanags, klienti, arī vēloties atbrīvoties no finanšu riskiem, tagad vairāk lūdz loģistikas uzņēmumu pakalpojumus, nevis cīnās pašu spēkiem. Preci, kas domāta visām trijām Baltijas valstīm, klienti arī labprātāk sāk turēt vienā noliktavā, nevis trijās, tāpēc priekšrocības ir loģistikas operatoriem, kas strādā visā Baltijā. «Dzīve rit,» M. Vecvanags smaida.
Svešvalodas jāprot visiem
Karjeras interneta vortāla CV Market direktors Vladimirs Korickis atklāj, ka jau patlaban Latvijas darba tirgū pieprasīti loģistikas speciālisti un koordinatori, muitas deklaranti, dzelzceļa un autotransporta pārvadājumu speciālisti, kravu pārvadājumu ekspeditori, šoferi tālbraucēji. Arī tuvākajā nākotnē šādi speciālisti būs tikpat vajadzīgi, turklāt labas iespējas ieņemt vietu zem saules var rasties arī iesācējiem. «Pēdējos gados no darba tika atbrīvoti daudzi nozares speciālisti, un, lai saglabātu konkurētspēju, daudziem no viņiem nāksies pārkvalificēties. Jaunie šeit var izkonkurēt pieredzējušākos, bet tādējādi dārgākos speciālistus,» V. Korickis skaidro.
Arī dzelzceļā patlaban notiek inženieru paaudžu maiņa, ko diktē modernizācija, stāsta A. Birzule. Viņa norāda, ka tieši tāpēc jaunajiem darbiniekiem jāpārvalda svešvalodas, jāspēj ātri apgūt jaunas tehnoloģijas. Prasīta tiek arī augsta atbildības izjūta, interese un izpratne par dzelzceļa nozari, kā arī atbilstoša dzelzceļa izglītība. LDz labprāt ņemot darbā jauniešus pēc augstskolas vai profesionālās skolas, jo lielākajā daļā gadījumu par viņu attieksmi pret darbu un sagatavotību pārliecinās jau prakšu laikā. Taču dzelzceļā gaidīti arī labi citu jomu - telekomunikāciju, būvniecības, mašīnbūves, elektromehānikas u. c. - inženieri, kas spēj dzelzceļā ieviest jauninājumus, uzsver A. Birzule.
Gan viņa, gan V. Trēziņš no Latvijas auto atklāj, ka Latvijai sāk trūkt augsti kvalificētu speciālistu loģistikā, kas pārzinātu nevis vienu atsevišķu transporta jomu, bet gan visu transporta ķēdi kopumā. M. Vecvanags norāda, ka arī loģistikā bez speciālas izglītības būtiskas ir svešvalodu prasmes un orientēšanās mūsdienu tehnoloģiskajās iespējās, kā arī noturība pret stresu, racionāla, praktiska un loģiska pieeja problēmu risināšanai, ko no rakstura īpašības var attīstīt par kompetenci. Tiesa, tas nāk ar pieredzi, tomēr «jaunība ir netikums, kas ar laiku garantēti pāriet», M. Vecvanags joko. Vide, kurā darbojas loģistikas uzņēmumi, ir ļoti mobila, tāpēc arī darbinieku piesaiste notiek operatīvi, taču savas iespējas ir arī jauniešiem bez pieredzes. Vadītāju amatos tā gan būs obligāta.
Angļu valodas prasme un pareizā attieksme - pozitīva un ambīcijas kaut ko sasniegt - ir galvenais arī airBaltic strādājošajiem. Darba iespējas gan avionozarē, gan ar to saistītajās jomās (piemēram, bagāžas plūsma, pasažieru serviss, drošība lidostās) var atrast gan iesācēji, gan pieredzējušie, saka J. Vanags. Jaunus darbiniekus vajadzēs arī jaunajam lidostas terminālim, ko plānots uzbūvēt līdz 2012. gada sākumam.
Līdz ar tranzīta un kravu apjomu palielināšanos tuvākajā laikā varētu trūkt arī autovadītāju - lielā mērā arī tāpēc, ka liela daļa šoferu Latvijā jau ir 40-50 gadu veci, stāsta V. Trēziņš. Viņš gan piebilst, ka Latvijas autopārvadājumu uzņēmumi pārsvarā ir nelieli, tāpēc pieprasījums pēc citiem speciālistiem būs izteiktāks citās nozares, kas saistītas ar autotransportu, - ostās, noliktavās, ekspedīcijā, apdrošināšanā, servisā, loģistikā.