Jau ierasti lielākās diskusijas izcēlās par paredzamo finansējumu skolotāju algām. Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) informēja, ka valsts budžets nākamgad paredz sešu miljonu latu pieaugumu mērķdotācijām pedagogu atalgojumam, taču faktiskais atalgojuma apmērs būs zināms septembra vidū, kad tiks apkopoti dati par reālo skolēnu skaitu. Tomēr Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško ir pārliecināta, ka jau nākamā gada pavasarī algu izmaksai būs jāprasa papildu līdzekļi. Viņa apgalvoja, ka papildus būtu nepieciešami vēl deviņi miljoni latu, jo skolotājus neapmierina fakts, ka nākamgad, kad minimālā alga pieaugs līdz 225 latiem, pedagogu algas pamatlikmi plānots saglabāt līdzšinējā līmenī - 280 latu apmērā. Tāpat steidzami būtu jāmaina finansēšanas sistēma «nauda seko skolēnam», jo patlaban demogrāfiskās situācijas dēļ samazinās pedagogu alga. Bet skolotāja pienākumi nemainās ne, kad klasē ir 15 skolēnu, ne tad, kad 30. Deputāts Guntars Bilsēns (RP), runājot par skolēnu skaitu, gan uzsvēra, ka jādomā varianti, kā skolēnu skaitu klasē samazināt. Pēc viņa domām, skolotājs nespēj nodrošināt kvalitatīvu mācību procesu, ja klasē ir 30 skolēnu. Savukārt tieši palielinātās skolēnu un skolotāju attiecības dēļ šogad cietīs skolas atbalsta personāls. Piemēram, skolām var nepietikt naudas, lai piesaistītu logopēdus un psihologus, uzsvēra Izglītības vadītāju asociācijas vadītāja Ineta Tamane.
Komisijā uzsvēra arī skolēnu nevienlīdzīgās iespējas iegūt izglītību. Kā norādīja Vladimirs Reskājs (SC), vienā pašvaldībā bērniem papildus visiem mācību līdzekļiem nodrošina gan bezmaksas sabiedrisko transportu, gan pusdienas, kamēr citur nepietiek naudas pat grāmatām. Tāpat tika runāts par skolēnu neieinteresētību eksaktajos priekšmetos un nelielo jauno pedagogu skaitu. Savukārt vesels problēmu loks tika aktualizēts zinātnes un augstākās izglītības jomā.
Risinājums gan varētu nebūt vēl tuvākajā laikā. Lai gan komisijas deputāti apņēmās jautājumus skatīt turpmākajās sēdēs, tomēr risinājumu ieviešanai dzīvē nepieciešami papildu līdzekļi. Tieši tāpēc, piemēram, sistēma «nauda seko skolēnam» joprojām nav nomainīta pret 40 stundu darba nedēļas apmaksu.