Pāvels Gruziņš
Sabiedrība ir jāinformē par šo problēmu plašāk un biežāk, lai visiem ir skaidras gan medicīniskās, gan tiesiskās lietošanas sekas. PSRS Kriminālkodeksā bija paredzēti piespiedu ārstēšanas līdzekļi narkomānu un hronisku alkoholiķu ārstēšanai. Taču no šīs normas neatkarīgā Latvija, bruņojusies ar cilvēktiesību principiem, atbrīvojās vēl tālajā 1992.gadā. Un nebija jau tā norma nemaz tik slikta. Iespējams, izārstēto atkarību procents nebija augsts, taču norma bija lietotājus disciplinējoša pavisam noteikti. (..) Šobrīd tikai ieslodzījuma vietas var uzskatīt par skarbu, bet tomēr ārstēšanas līdzekli.
Jānis Strazdiņš
Saeimas deputāts (ZZS), narkologs
Sociāli bīstamās slimības ir palaistas pašplūsmā, arī narkomānija. Ar savu graušanas māniju esam iznīcinājuši visas labās ārstēšanas iestrādnes. Visvairāk sāp sirds par rehabilitācijas centra Rindzele slēgšanu. (..) Skarbie sociālekonomiskie apstākļi ir stimulējuši jaunu narkomānijas vilni. Lai arī pieaugušo narkomānu ārstēšana padarīta par dārgu, neefektīvu un nepieejamu, priecājos, ka vismaz nepilngadīgo ārstēšanā būtisku pasliktinājumu nav. (..) Neiebilstu arī pret Norvēģijā un Zviedrijā joprojām praktizēto piespiedu ārstēšanu, ja brīvprātīgā ārstēšanās nav devusi cerētos rezultātus.
Linda Mūrniece
Iekšlietu ministre (JL)
Nepiekrītu viedoklim, ka cīņa ar narkomāniju vairs nav policijas prioritāte. Taču mēs cīnāmies ar sekām. (..) Attiecībā uz tiesnešu atšķirīgo izpratni par to, kāds soda mērs būtu piemērojams, sabiedrībai un arī tiesnešiem nav īsti skaidrs - narkomānija ir slimība vai noziegums. Tie, kuri sliecas vairāk uz pirmo, spriež maigākus sodus, tie, kuri uz otro, - bargākus. Būtu jāatrod kopsaucējs, kur beidzas viens un sākas otrs. Velku paralēles ar cilvēku tirdzniecību, ko arī sabiedrība ilgi neuztvēra kā noziegumu. Tikai ar vērienīgu sociālu kampaņu un sabiedrības spiedienu izdevās panākt, ka tiesa par šo noziegumu lemj konsekventi.
Juris Dalbiņš
Saeimas deputāts (TP), Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs
Komisijā narkomānijas problēmas jautājums pēdējā pusgada laikā nav bijis aktualizēts. Es gan saprotu, ka gan Latvijā, gan pasaulē ar narkotisko vielu lietošanu saistīto noziegumu skaits strauji pieaug, taču man nav ideju, kā ar problēmu cīnīties pašreizējos ekonomiskajos apstākļos. (..) Sākto lietu skaits tikai pieaug, taču šie cipari nav tādi, lai būtu jāsit trauksme. Es piekrītu, ka tagad liela uzmanība jāvelta preventīviem pasākumiem, nevis cīņai ar sekām. Bet ko mēs varam patlaban darīt? Drukāt papildu naudu?