Nāksies salīdzināt
KP pārbaudē pērn tika konstatēts, ka līdz pat 80% atlaižu airBaltic un Ryanair ir nesamērīgas un radījušas nevienlīdzīgas konkurences apstākļus. Apjoma atlaides tika atceltas, taču airBaltic pārmet, ka Ryanair tās saglabātas. «Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, Ryanair starptautiskajai lidostai Rīga maksā 4,5 eiro par pasažieri, kas ietver gan lidmašīnu nosēšanās maksu, gan virszemes apkalpošanu, gan lidostu nodevu. Savukārt mums lidosta 1. janvārī palielināja virszemes apkalpošanas tarifus par 60%. Papildus tam aprīlī lidosta ieviesa infrastruktūras maksu par virszemes apkalpošanu, kas vēl vairāk palielināja izmaksas. Tādējādi airBaltic kopējie izdevumi par lidmašīnu nosēšanās maksu, virszemes apkalpošanu un lidostas nodevu veido teju 10 eiro par vienu pasažieri,» apgalvo airBaltic prezidents un izpilddirektors Bertolts Fliks. Lidosta to kategoriski noliedz. «Kopš 2009. gada 1. novembra, kad stājās spēkā jaunie aeronavigācijas tarifi, visām aviokompānijām tiek piemēroti vienādi maksājumi, tāpēc atceļot iepriekš piemērotās apjoma atlaides, kur atbilstoši pārvadāto pasažieru skaitam lielākās apjoma atlaides saņēma airBaltic un Ryanair,» norāda lidostas Rīga preses sekretārs Mārtiņš Langrāts. Lidosta gan atzīst, ka šobrīd tai ir spēkā 2004. gadā slēgtais līgums ar Ryanair, taču tajā neesot paredzētas apjoma atlaides. Par jauno līgumu sarunas noritot ilgstoši, bet nav beigušās ar jebkādiem rezultātiem. Satiksmes ministrija aizstāv lidostas pozīciju, pieļaujot, ka spekulācijas par atlaidēm radušās, neprecīzi traktējot līguma nosacījumus. «Mēs runājam par Ministru kabineta regulēto daļu, kas uz visām aviokompānijām attiecas pilnīgi vienādi. Ir vēl neregulētā daļa - kādus pakalpojumus kompānija no lidostas pērk, un te cenas var atšķirties. Lidostas valdei ir liels darbs runāt par izmaiņām līgumā un paskaidrot aviokompānijām, kura daļa līgumā ir vienāda un kura ir mainīgā,» uzsver satiksmes ministra Kaspara Gerharda (TB/LNNK) preses sekretāre Inga Spriņķe.
KP priekšsēdētāja Ieva Jaunzeme norāda, ka lieta ierosināta 30. jūlijā un tajā pārbaudīs tarifu ekonomisko pamatojumu: «Jāsalīdzina, vai līguma nosacījumi par vienādu pakalpojumu klāstu sakrīt vai arī tiek pieļauta diskriminācija. Mēs neklausīsimies uz savstarpēju vārdu apmaiņu - ir rēķini, pavadzīmes, ko ņemt vērā, nevis kādas spekulācijas.» Iepriekš I. Jaunzeme presē pauda, ka KP neiebilstu pret samērīgām apjoma atlaidēm līdz 30%.
Zaudēt nebaidās
«Tiesu mēs nezaudēsim,» smaida B. Fliks, jautāts, kā varētu beigties lidostas tiesvedība pret airBaltic par vairāk nekā 2,5 miljonu latu piedziņu. Šī summa veidojas, saskaitot maksu par zemes un telpu nomu, komunālajiem pakalpojumiem, aeronavigācijas maksājumiem, virszemes apkalpošanas līguma maksājumiem un reklāmu. «Mūsu sarunas par parādsaistību dzēšanu ir bijis ļoti sarežģīts process, un jebkādas vienošanās no airBaltic puses tikušas pārkāptas,» saka M. Langrāts. Viņaprāt, vienīgais situācijas atrisinājums ir airBaltic nokārtot finanšu saistības pret lidostu. Savukārt airBaltic savā pretprasībā prasa 5,7 miljonus latu par zaudējumiem, kas radušies nevienlīdzīgo tarifu dēļ. Abas prasības tiesa ir pieņēmusi izskatīšanai.
B. Fliks arī pārmet lidostai skaidras attīstības vīzijas trūkumu, norādot, ka lidostas teritorijai nav izstrādāts detaļplānojums, ko nāksies finansēt no airBaltic līdzekļiem, lai turpinātu iecerētā airBaltic termināļa attīstību. Lidosta uzsver - detaļplāna izstrāde ir jaunā termināļa būvnieka pienākums, un lidosta pati nemaz nebija tiesīga tērēt šim mērķim vairākus simtus tūkstošus latu. «Vienīgais, kas var kavēt iecerētā airBaltic termināļa attīstību, ir airBaltic parādsaistības pret starptautisko lidostu Rīga,» uzsver M. Langrāts.