Saskaita pusmiljonu
Tikai Rēzeknes pilsētas, Cēsu un Ērgļu novada pašvaldībās visas to institūcijas 2013. gadā bija izstrādājušas gada darba plānus. Kritiski vērtēta arī amatpersonu attieksme pret budžeta plānošanu - finansējums tiek pieprasīts un piešķirts nevis rūpīgi izvērtējot nākamā gada pasākumus, bet automātiski, pamatojoties uz iepriekšējā gada budžetu. Pašvaldībām pārmesta normatīvo aktu pārkāpšana - slēdzot līgumus par ārpakalpojumiem gadījumos, kad konkrētie uzdevumi būtu jāveic pašvaldības darbiniekiem pašiem, kā arī sūtot darbinieku komandējumā, kas nav saistīts ar iestādes tiešajiem pienākumiem. Tāpat finansiāli atbalstīti dažādu sabiedrisko organizāciju un privātpersonu organizētie pasākumi, nepārbaudot, kā līdzekļi iztērēti. «Trūkumi iekšējās kontroles sistēmā neļauj gūt pārliecību, ka pārbaudītajās pašvaldībās izdevumi 542 809 eiro apmērā ir iztērēti lietderīgi,» teikts Valsts kontroles paziņojumā presei.
Iepazīstoties ar konkrētu revīziju materiāliem, Diena secināja, ka pārbaudes veiktas samērā skrupulozi un aizrādīts arī par šķietami nelielām summām, piemēram, 2013. gadā Balvu novadā 122 lati degvielai iztērēti nelikumīgi, bet par daudz lielāku summu - gandrīz 34 tūkstošiem latu - teikts, ka pastāv risks, ka šie līdzekļi tērēti nelietderīgi. Komandējumu lietderība nav izvērtēta, pārskatos par automašīnu izmantošanu nav norādīti galamērķi, un vienā un tajā pašā maršrutā minēts atšķirīgs kilometru skaits, tāpat maksāts par ēdināšanu un pasākumu tehnisko nodrošināšanu, apejot iepirkuma procedūras. Reprezentācijas un ēdināšanas izdevumi, kā arī iepirkuma procedūras nepiemērošana ārpakalpojumiem konstatēta arī Bauskas novadā, Siguldas novadā un citviet. Revīzijas materiālos norādīts uz neizstrādātiem dokumentiem, nepietiekamu kontroli, pārāk vispārīgiem degvielas izlietojuma pārskatiem, vienkārši rakstot «pa Siguldu», «pa Cēsīm» utt. Summas, kas varētu būt izlietotas nelietderīgi, pašvaldībās ir visai atšķirīgas - Nīcas novadā runa ir par 14,5 tūkstošiem latu, Dobeles novadā - ap 20 tūkstošiem latu, Cēsu novadā - vairāk nekā 55 tūkstošiem latu, Rēzeknes pilsētā šī «riskantā» summa pārsniedz 102,4 tūkstošus latu. Dažām pašvaldībām pārmesti arī trūkumi dokumentācijā, kas saistīta ar Dziesmu un deju svētku biļešu iegādi un piemaksām par papildu darbu svētku sagatavošanai.
Daži strīdas, citi ne
VK arī norāda, ka revīzijas gaitā tikuši lauzti šķēpi par lietderības būtību. Atsevišķās pašvaldībās dominējot viedoklis, ka likumā ietvertā prasība veikt tikai lietderīgas izmaksas automātiski nozīmē, ka tā arī notiek un nevienam nekas īpaši vairs nav jāpārbauda. Dienas aptaujātie pašvaldību pārstāvji bija visnotaļ labvēlīgi noskaņoti un atzina, ka revīzija bijusi noderīga un palīdzēs sakārtot normatīvos aktus. Siguldas novada domes izpilddirektore Jeļena Zarandija Dienai izteicās, ka vairākus dokumentus pašvaldība izstrādājusi jau revīzijas laikā un tie esot atzīti par labiem, savukārt divi normatīvie akti vēl jāuzlabo. Degvielas izlietojuma pārskatos tagad tiekot norādītas ne tikai adreses, bet arī iestādes.
Revīzijas lietderību neapšauba arī Dobeles novada domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns (ZZS): «Esmu pats bijis Valsts kontrolē, esam runājuši par ieteikumiem. Vienmēr var runāt, kā tiek saprasta lietderība, īpaši kultūrā, kur pasākuma vērtība varbūt ir pēc gada, tā nav izmērāma kā ražošana.» Par attiecībām ar VK viņš saka: «Nekādu strīdu nebija un nevar būt.»
Ne gluži visam no VK secinātā piekrīt Talsu novada domes priekšsēdētājs Aivars Lācarus (Talsu novada attīstībai). Viņš gan atzīst, ka pašvaldība pieļāvusi arī kļūdas, kas ir jālabo, un tas arī tikšot darīts, taču tik detalizēta pašvaldības transporta maršruta uzskaite, kādu iesaka ieviest VK, ievērojami palielinās birokrātisko slogu. Tāpat vienmēr var apšaubīt, vai ziedu pasniegšana pasākumos ir lietderīga, taču tā atbilst tradīcijām, norāda A. Lācarus.