Ja ilgstoši moka bezmiegs, ar to nav jāsamierinās, taču arī padoms nav jāprasa kaimiņienei vai radiniekam, bet gan jādodas pie ģimenes ārsta.
Vispirms ģimenes ārstam pacients būtu jāiztaujā, tieši kāds ir bezmiegs. «Ir būtiska atšķirība, vai seniors vakaros ilgi nevar iemigt vai arī mostas pārāk agri un vairs nevar aizmigt,» norāda P. Princis.
Pirmais bezmiega stāvoklis biežāk raksturīgs gados jaunākiem senioriem - nereti vēl darbspējīgā vecumā. Mediķis savā praksē novērojis - ja šāds bezmiega stāvoklis «ieciklējas» uz ilgāku laiku, vēlāk, līdz ar vecumu, tas pāraug par ļoti nopietnu iemigšanas problēmu.
Savukārt klasiskais senioru bezmiegs saistīts ar nespēju iemigt pēc atmošanās. «Parasti cienījamā senioru vecumā iemigt nav problēmu - cilvēks aizmieg, noguļ aptuveni četras stundas, tad pamostas un vairs aizmigt nespēj,» simptomus raksturo P. Princis.
Viņš uzskata - ārsta pienākums ir uzdot pacientam vēl arī citus «tehniskus jautājumus», lai izvērtētu problēmas cēloņus. Piemēram, vai cilvēks miegā redz sapņus un mostas no tiem?
«Svarīgi būtu arī zināt, vai seniors miegā krāc - ja apkārtējie šī iemesla dēļ krācēju modina, laika gaitā cilvēks pierod negulēt, ik pēc brītiņa mosties no miega, jo ir bažas pamodināt citu ģimenes locekli. Jo īpaši šāds satraukums novērots sievietēm. Arī sociālas lietas var būt bezmiega pamatā,» atzīst ģimenes ārstu vadītājs.
Vēl mediķim sarunā ar pacientu būtu jāanalizē ne tikai fizioloģiskās nianses, bet arī ieradumi un sociālie apstākļi. Tā ir tiesa - arī dzīves apstākļi būtiski ietekmē miegu.
P. Princis kā piemēru min virkni cēloņu, sākot ar biežu kafijas dzeršanu un ilgstošu televīzijas skatīšanos līdz vēlai naktij, kas patiesi rosina bezmiegu, beidzot ar šaurību guļamistabā, kas ne vien pārējiem, bet arī pašam krācējam rada vainas apziņas raisītu diskomfortu, vai karstām telpām, kurās nav iespējas noregulēt gulēšanai piemērotu temperatūru.
«Parasti paši pacienti vispirms ķeras pie dabiskiem miega līdzekļiem - homeopātiskiem medikamentiem, un tas nebūtu kritizējami. Sliktākais, ka nereti ķeras pie alkohola kā miega līdzekļa. Īpašās krīzes situācijās tas tiešām var palīdzēt, taču alkohols nekādā ziņā nav rekomendējams kā regulāri lietojams līdzeklis miegam,» uzsver ģimenes ārsts.
«Tikpat bīstams ceļš būtu lūgt ārstam izrakstīt kādu spēcīgu, bet lētu miega medikamentu, pie kā ātri pierod. Ar bezmiegu nav jāsamierinās, taču cēloņi jāmeklē gan,» norāda P. Princis.