Lai gan cilvēku aktivitāte ir liela, tomēr vienīgās Latvijas papīra fabrikas Līgatnē ražošanu pilnībā ar šo apjomu nodrošināt nevar, makulatūras nepietiek. Tāpēc to iepērk no ārzemēm, taču tajā pašā laikā citi makulatūras savācēji to eksportē, jo ārzemēs nereti par makulatūru maksā vairāk, nekā var iegūt Latvijā
Brauc pakaļ, bet nemaksā
Pat ja avīzē palikusi siļķes aste, papīru var izmantot otrreizējai pārstrādei, stāsta papīrfabrikas Līgatne mārketinga vadītāja Oļesja Dreimane. Derīgas arī tetrapakas, kurās bijis piens un kuras nelabi ož. Izrādās, nodot otrreizējai pārstrādei var visu, kas ir papīra izstrādājums. Tie ir aprakstītie biroja papīri, glancētie izdevumi - žurnāli, reklāmas bukleti, grāmatas un pat tetrapakas, jo to sastāvā ir 15% papīra. Pārstrādājot tonnu makulatūras, mēs izglābjam 14 kokus, kas auguši 40 gadu.
Valstī vecākajai papīrfabrikai Līgatne ir izveidota speciāla makulatūras savākšanas sistēma. Pieteikt savu papīra kravu var papīrfabrikas Līgatne mājaslapā, jāuzraksta pieteikums vai jāpiezvana klientu apkalpošanas speciālistiem. Lai gan fabrika noteikusi, ka brauc tikai pie tiem, kuriem nododami ne mazāk kā 100 kilogramu makulatūras, tomēr O. Dreimane stāsta, ka busiņš brauc pie visiem un paņem tik daudz papīra, cik tajā brīdī mājās ir un cik cilvēks vēlas atdot. «Maršruts izveidots tā, lai, braucot pie viena, pa ceļam tiktu ievākts papīrs arī no kaimiņiem un citiem, tā salasot vajadzīgos 100 kilogramus.» Makulatūru Līgatne pieņem par velti, arī par to, ka busiņš piebrauc pie mājas, nav jāmaksā. Protams, ja klients vēlas, papīru uz fabriku vai papīra šķirošanas vietu Rīgā var vest arī pats.
Top jauns papīrs
Visbiežāk cilvēki otrreizējai pārstrādei nodod grāmatas, avīzes, aprakstītus biroja papīrus, stāsta O. Dreimane. Pērn no skolām ievākts 900 tonnu papīra. Dienā savākšanas punktos ir piecas tonnas liels makulatūras apgrozījums.
Kas notiek ar savākto makulatūru? Tā tiek šķirota - vienā kaudzē krāsainais papīrs, citā - baltais, avīzes un tetrapakas. Lai ražotu jaunu papīru, ir svarīgas papīra proporcijas - cik daudz liek vienu vai otru makulatūru. Piemēram, no grāmatām ražo jaunu ietinamo papīru. Savukārt tetrapakas liek klāt visām papīra ražošanas receptēm. «Tā ir kā saistviela, jo tai ir visstiprākā šķiedra. Papīru var pārstrādāt tikai septiņas reizes, un katru reizi šķiedra kļūst īsāka - trauslāka.» Zināt to, kuro reizi papīra izstrādājums pārstrādāts, nevar. Ja tā mūžs jau sasniedzis septiņas pārstrādes reizes, tas veidošanas procesā vienkārši izšķīst. Konfidenciālie papīri, ko visbiežāk Līgatnei piegādā uzņēmumi, netiek šķiroti. Tos atved un uzreiz sagāž hidrošķaidītājā, kur tie izšķīst. «Izšķīdusī masa tiek izklāta vienmērīgā slānī, ko pēc tam žāvē,» - top jaunais papīrs. Hidrošķaidītāja bunduļa apakšā ir sietiņš, kas atsijā nešķīstošās vielas. Tāpēc Līgatnei var nodot arī aprakstītos biroja papīrus, kas saskavoti ar spirāli cietajos vākos un ko citviet nepieņem.
No ievāktās makulatūras fabrikā ražo ietinamo papīru, kartonu, tapešu papīra pamatnes, tapešu un tualetes papīra čaulītes, akvareļpapīru. Otrreizēji ražotais papīrs nav balināts, tāpēc ir brūnāks.
Uz konteineru un patversmi
Makulatūru var mest arī tam paredzētajos konteineros. Vispieejamākā šķirošanas infrastruktūra ir daudzdzīvokļu namu pagalmos. Rīgā atkritumu šķirošanas konteineri esot izlikti tur, kur mājas iedzīvotāji izsaka šādu vēlmi, teic Rīgas namu apsaimniekošanas uzņēmuma preses sekretārs Krists Leiškalns.Viņš gan atzīst, ka iedzīvotāju vēlme šķirot atkritumus ir maza.
Arī lielākā Latvijas atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma L&T valdes loceklis Reinis Ceplis norāda, ka atkritumu šķirošana māju pagalmos nav populāra, lai gan Rīgā ir vispieejamākā. Atkritumus ārpus Rīgas rajona šķiro mazāk, jo tas ir dārgāks process nekā galvaspilsētā. Rīgā šķirot ir lētāk, jo ir mazāki attālumi starp konteineriem.
Laikrakstu kaudzes labprāt pieņem arī dzīvnieku patversmes. Ikdienā avīzes ir ļoti vajadzīgas, stāsta patversmes Dzīvnieku draugs administratore Jevgeņija Sundejeva. Avīzes klāj dzīvnieku būros, jo tās labi uzsūc mitrumu. Avīzes patversmēm jāpiegādā pašiem, jo šīm iestādēm neesot ne naudas, ne iespēju makulatūru savākt. J. Sundejeva norāda, ka patversmēm derēs tikai avīzes, žurnāli ne.
Nodot par naudu
Makulatūra ir tirgus prece, teic papīrfabrikas Līgatne mārketinga vadītāja. O. Dreimane stāsta - lai gan cilvēki aktīvi nodod papīru, tomēr apjoms ir pārāk mazs, tāpēc Līgatne makulatūru iepērk papildus - gan no vietējiem atkritumu apsaimniekotājiem, gan ārzemēs, galvenokārt Lietuvā un Igaunijā. «Makulatūras tirgus ir kā naftas bizness,» piebilst arī Reinis Ceplis, kurš savākto makulatūru dažkārt pārdod arī ārzemēs. «Vienu mēnesi ievākto papīru varam pārdot Līgatnei, citu - Ķīnai. Viss atkarīgs no tirgus cenas - kurš vairāk maksā, tam arī pārdodam.»
Ir makulatūras savākšanas punkti, kuri par nodoto makulatūru maksā. Piemēram, SIA Ekobāze Latvija Ogrē pieņem papīru un kartonu. Par vienu kilogramu avīžu var saņemt trīs santīmus, ja avīžu vairāk par tonnu - četrus santīmus. Arī SIA Ķīpa iepērk dažādu makulatūru, izņemot slikti šķīstošo ūdenī, piemēram, makulatūru ar plastmasas pārklājumu, izlietotas tetrapakas un citus izstrādājumus. Ne minimālais, ne maksimālais makulatūras daudzums nav ierobežots. Makulatūras cena ir līdz 40 latiem par tonnu. Par izlietotu kartona iepakojumu maksā līdz 20 latiem par tonnu. Precīza makulatūras cena tiek noteikta tikai pēc tās apskates.