«Spēles mani nekad nav vilinājušas, turklāt mani palēnām sāka kaitināt draugiem.lv mērķtiecīgā un uzkrītošā komercializēšanās. Un tad, ziņkāres vadīta, es sāku pētīt facebook.com iespējas un atklāju, ka viņu koncepts mani uzrunā vairāk. Tas ir vairāk vērsts uz komunikāciju jau pēc savas iekšējās struktūras, tas ir dinamiskāks, nepiespiestāks un multikulturālāks,» savu «pārbēgšanas» pieredzi Dienai izklāsta biedrības homo ecos: izpilddirektore Sanita Rībena, kuru no Latvijas portāla aizbaidījušas reklāmas, ķēžu vēstules, smagnējā komunikācija un sentimentāli apsveikumi katros svētkos. Viņa uz Facebook pārgājusi pirms vairāk nekā gada, tātad pirms pārceļošanas uzplūdiem. Tie sākās ap gadu miju, un facebook.com sniegtā informācija liecina, ka patlaban amerikāņu portālā reģistrējušies 130 tūkstoši lietotāju no Latvijas. Tas ir divreiz vairāk nekā bija gada sākumā. Salīdzinājumam, draugiem.lv ir 750-800 tūkstoši aktīvo lietotāju, kas esot tuvu kopējam Latvijas interneta lietotāju skaitam, Dienai apgalvo portāla radošais direktors Guntars Meluškāns. Lietotāju vidū ir arī pārbēdzēji.
Notur palicēji
«Vienīgais iemesls, kāpēc reģistrējos atpakaļ draugos bija cilvēki, kuri joprojām nav reģistrējušies Facebook,» neregulāru iegriešanos pašmāju portālā paskaidro IT speciālists Tonijs Gorodničenko, kurš draugiem.lv esot kopš pašiem pirmsākumiem, kad portālā vēl nebija pat 10 tūkstoši lietotāju. Savukārt Facebook viņa profils ir gandrīz četrus gadus, un tur viņu saista paziņojumi uz e-pastu, ja kāds komentējis bilžu galerijas vai atsūtījis vēstules.
Arī Vācijā dzīvojošais vēsturnieks Gustavs Strenga uzsver, ka savu profilu draugiem.lv saglabājis tikai tādēļ, lai uzturētu kontaktus ar šajā portālā vēl «mītošajiem» cilvēkiem. «Ģīmjgrāmata dod iespēju pievienot arī ārzemju draugus, paziņas un sadarbības partnerus. Draugiem.lv tādas iespējas nav. Portālu maiņa varbūt arī saistīta ar to, ka, dzīvojot ārzemēs, pieaug nelatviešu paziņu skaits. Draugiem.lv, iespējams, man ir kļuvis pārāk lokāls. Turklāt draugiem.lv, manuprāt, galvenā auditorija ir padsmitnieki un lielākā daļa pakalpojumu ir domāti tieši viņiem,» G. Strenga sevi uzskata par konservatīvu lietotāju, kuram nepatīk pikas, Līgo vainagi un «ādiņas».
Plašākas biznesa iespējas Facebook saskata uzņēmuma Aerodium komunikācijas vadītājs Ansis Egle. Viņam ir vairāki aktivitāšu konti jeb interesentu grupas, kurās ir «daudz vieglāk un ātrāk izplatīt ziņas pasaulē par Latviju». Arī atsaucība esot liela, un, piemēram, Expo izstādei veltītajā kontā cilvēki reģistrējoties joprojām. Ar draugiem.lv interešu grupām tik labas pieredzes A. Eglem neesot.
Pelna, kā prot
Pārbēdzēju pārmetumus pārliekā komercijā draugiem.lv radošais direktors G. Meluškāns atspēko ar finanšu situāciju: «Draugiem.lv nav neviena naudasmaisa, no kura pagrābt līdzekļus portāla uzturēšanai, kas ir visnotaļ dārgs prieks, tāpēc mums pašiem jārūpējas par izdzīvošanu. Tomēr mēs ne mirkli neesam atkāpušies no pamatprincipa, ka draugiem.lv ir bezmaksas portāls, un lielākā daļa portāla lietotāju nekad nav lietojuši nevienu maksas servisu. Tā ir katra brīva izvēle. Mēs cenšamies nopelnīt, cilvēki izvēlas - maksāt vai ne.»
«Facebook.com Latvijā ienāca ar tādu kā stilīguma un augstāka prestiža zīmi tā raksturojumā, ko nodrošināja starptautiskā izcelsme, cienījams lietotāju pulks un atšķirīgās iespējas. Šo sociālo tīklu pirmie Latvijā sāka lietot cilvēki, kas studē vai dzīvo citās valstīs, jo viņu draugi un kolēģi bija facebook.com Tad, protams, Facebook tika pievienoti vēlamākie no tiem, kuri «dzīvo» draugiem.lv. Tā apstiprinājās nemainīgā un pētījumos fiksētā sociālo tīklu gājputnu tendence, ka cilvēki seko vairākumam. Viņi apmetas tajā sociālajā tīklā, kur sastopami viņiem interesējošie lietotāji,» pārceļošanas pieņemšanos spēkā Dienai skaidro mediju eksperte Anda Rožukalne.
Facebook priekšrocības izjūt arī tie lietotāji, kuri socializācijas portālam piekļūst no mobilā tālruņa. Vairākumā jaunākās paaudzes viedtelefonu ir īpaša Facebook aplikācija, kas ļauj apskatīt un ierakstīt jaunākos vēstījumus, neielādējot pašu lapu. Uzreiz no telefona var pievienot arī fotoattēlus.
Pārbēdzējus nejūt
Lietotāju migrēšanu draugiem.lv pagaidām neizjūt. «Gandrīz katru mēnesi mēs uzstādām jaunus apmeklējuma rekordus. Facebook kā sasniegumu min, ka portālā pavadītais laiks vienam lietotājam ir sasniedzis četras stundas, taddraugiem.lv tas ir jau 23 stundas mēnesī vienam lietotājam, tāpat mēs esam gan viņiem, gan citiem pasaules līderiem priekšā pēc viena lietotāja apskatīto lapu skaita,» uzsver portāla radošais direktors. Viņš gan neizslēdz, ka tuvāko gadu laikā Facebook varētu iekļūt starp Latvijā desmit visvairāk apmeklētajām interneta lapām, bet bez pretenzijām uz saraksta augšgalu.
Arī A. Rožukalne nesaskata nopietnus draudus portālam: «Draugiem.lv dzīvos vēl ilgi, jo ne jau visi pārcelsies uz citiem tīkliem, tas noteikti paliks kā svarīgs Latvijā dzīvojošo sociālais tīkls, kas uzturēs virtuālo piederības sajūtu un identitāti. Domāju, ka nevajag par zemu novērtēt to, ka tieši skolēni un pusaudži to lieto ļoti aktīvi, patiesībā viņi bez šī tīkla nevar iztikt, lai vispār neatrastos ārpus aprites.»
Viņa uzskata, ka draugiem.lv joprojām ir ļoti efektīvs reklāmas izvietošanas medijs. Turklāt tas pilda ļoti nozīmīgu komunikācijas lomu. «Skan pēc melnā humora, bet draugiem.lv ar laiku kļūs kā virtuāla latviešiem fenomenālo «kapusvētku» vieta - vienīgā iespēja kaut kādā veidā sasniegt retu reizi nepieciešamus cilvēkus un iegūt citur neatrodamas emocijas».