Artis Ate
Kādos toņos pēc spēles runājāt ģērbtuvē?
Pēc spēles jau viss bija kārtībā - mierīgi. Puslaikā gan dabūjām diezgan lielu sutu no trenera. Galvenokārt par to, ka laicīgi neatgriezāmies aizsardzībā un viņi guva ļoti daudz punktu ātrajos uzbrukumos, lai gan tieši to treneri pirms spēles akcentēja kā galveno uzdevumu.
Līdzi jau īsti netikāt arī otrajā puslaikā?
Jā, bet neteiktu, ka mēs netikām līdzi. Arī tad, kad viņi aizskrēja, mēs paguvām patraucēt, tāpēc viņiem tie metieni sanāca smagāki, ar pretestību. Tā ir liela starpība, ja tie punkti nav tik viegli.
Spēlējāt kā agrāk pie trenera Roberta Štelmahera, cenšoties ielaist mazāk par pretinieku?
Tā jau saka, ka, neielaižot septiņdesmit punktu, jābūt uzvarai. Neteiktu, ka trenera Kārļa Muižnieka stils būtu tik ļoti akcentēts ar uzbrukumu. Ir uzstādījums spēlēt agresīvu aizsardzību, tad jau tas uzbrukums arī atnāk. Šobrīd uzbrukumā spēlējam brīvāk nekā iepriekšējās divās sezonās.
Čehijā smagi zaudējāt, tagad uzvarējāt - kas bija atšķirība?
Noteikti agresīvāk spēlējām. Čehijā pirmo puslaiku spēlējām līdzīgi, bet otrajā mēs nebijām gatavi viņu agresijai. Šodien to asumu izdevās noturēt līdz beigām.
Uzvaras visās mājas spēlēs ir pamats dalībai ceturtdaļfinālā?
Vēl noteikti būs jāpacīnās izbraukumā, lai gan šī grupa ir parādījusi, ka komandas savā laukumā ir ļoti labas. Prieks, ka arī mēs savā laukumā ceļu nevienam negriezām. Izbraukumā nebūs nekādas vaļības, un cīnīsimies par uzvaru arī tur.
Kāda mācība jāņem vērā pēc pirmās spēles pret Beļģiju?
Jāsaprot tas, ka mājās visas komandas spēlē ievērojami labāk. Tas būs noteicošais, jo beļģi gribēs parādīt to, ka spēlē labāk, nekā viņi to darīja Ventspilī. Mēs pirmajā spēlē bijām gatavāki par viņiem, jo brīvdienās trenējāmies un spēlējām, kamēr viņiem bija iedota atpūta. Tās laikā jau neviens uz svaru zāli īsti neiet.
Cik ļoti no ritma izsita tas, ka spēles laikā pazuda elektrība?
Tas bija interesanti. Iepriekš neko tādu nebiju piedzīvojis. It kā tas ļoti neietekmēja sniegumu.