Mums Ventspilī bija tāds mazs totalizators, un vispareizāk attiecību «par» un «pret» prognozēja Guntis Blumbergs. Tiesa, dalībnieku skaits izrādījās lielāks, nekā prognozējām. Latvija jau divdesmit gadus īsteno neveiksmīgu integrācijas politiku, pareizāk sakot, antiintegrācijas politiku. Pirmoreiz krievi tika uzmesti pēc referenduma par Latvijas neatkarību... Pēc tam brūces sadzija, ko diezgan labi varēja redzēt, piemēram, Ventspilī - deviņdesmito gadu beigās stabili palielinājās bērnu skaits skolu pirmajās klasēs ar latviešu valodu un tikpat stabili samazinājās skolās ar krievu kā apmācības valodu. Un vienu brīdi jau likās, ka vēl mazliet un visi pirmajā klasē mācīsies latviešu valodā. Tad nāca pie varas Jaunais laiks un sāka skolu reformu, galveno triecienu vēršot pret mazākumtautību skolām, administratīvā kārtā spiežot palielināt latviešu valodā pasniedzamo priekšmetu īpatsvaru. Reakciju mēs labi atceramies. Šādai reformai nebija gatavi nedz bērni un viņu vecāki, nedz skolotāji un mācību programmas. Tā nedara. Zīdītāji vienmēr aizstāv savus bērnus, un cilvēki pieder pie zīdītājiem.
Un ko darīt turpmāk?
Nedarīt muļķības. Latvijā ir jāveido viena nācija, savukārt nācijas veidošanas principi ir zināmi - kopīgas vērtības. Latvijas nācija ir nevis etniski latvieši, bet tie, kuri te dzīvo kopā.
Saskaņas centrs rosina krievu valodai pašvaldībās, kur cittautiešu īpatsvars ir 20% un vairāk, piešķirt reģionālās valodas statusu. Jūsu viedoklis?
Es vados pēc Satversmes 104. panta, kur skaidri teikts, ka ikvienam ir tiesības vērsties institūcijās un saņemt atbildi. Tur nekas nav minēts par valodām. Es nedomāju, ka ir jāpieņem kāds speciāls likums, svarīga ir prakse. Pašvaldībā, piemēram, Ventspilī cilvēks var vērsties jebkādā valodā un saņemt atbildi. Piemēram, ja saņemam vēstuli angliski, atbildam šajā valodā.
Valsts prezidents ir izteicies, ka Latvija netiek labi pārvaldīta un ka pat nepieciešama jauna Satversme. Kā jums liekas?
Šī Veimāras republikas parauga Satversme patiešām nav bijusi sevišķi veiksmīga, ko jau pierādīja 1934. gada notikumi, un arī pēdējie divdesmit gadi ir neizmantoto iespēju laiks. Padomājiet - mēs iestājāmies Eiropas Savienībā 2004. gadā, bet savā attīstībā esam 2005. gadā, lai gan aiz loga ir 2012. gads! Es esmu par prezidentālu republiku - kā Francijā, ASV. Protams, tur ir savi riski, kad ievēl, piemēram, Bušu jaunāko vai vēl ko jocīgāku, bet tāda nu ir demokrātija - alternatīvu jau nav.
Ja runājam par piesauktajām lielākām pilnvarām pašvaldībām, patiesībā būtu jāsāk ar to, ka jāatceļ šis cara laiku guberņu sadalījumā balstītais reģionālais princips. Latvija ir pārāk maza ekonomika, lai to saskaldītu reģionos.
Bet - kad runā par Eiropas naudas dalīšanu nākamajā plānošanas periodā, tad pašvaldības tieši runā par reģionālajām kvotām, lai dalīšana notiktu ne tikai ministriju nozaru līmenī?
Redzat, Eiropā ir jēdziens «statistiskie reģioni». Un Latvija kā tāda ir šāds viens reģions, kas no mūsu interešu viedokļa ir neizdevīgi - Lielrīgas salīdzinoši augstie rādītāji pavelk uz augšu kopējo līmeni. Līdz ar to, manuprāt, vajadzētu veidot vismaz divus statistikas reģionus - Lielrīga un pārējā Latvija. Tad mums parādītos pavisam citi IKP līmeņi pret Eiropas vidējo. Ja runājam par naudas dalīšanu, tad sāksim ar to, ka naudu nedrīkst dalīt. Naudu dala trūkumcietējiem! Ja nopietni - ir republikas nozīmes pilsētas ar piegulošu reģionu, kurā kopumā dzīvo 50-60 tūkstoši cilvēku. Tā ir teritoriāla vienība ar savu satiksmes, izglītības, veselības, kultūras infrastruktūru. Starp pašreizējiem 118 novadiem ir tādi, kuri objektīvi nevar nodrošināt projektu sagatavošanu un līdzfinansējumu. Līdz ar to runāt par kaut kādām kvotām ir lieki.
Un kā ar ostu pārvaldību un ierosinājumu to reformēt?
Pašreizējais modelis veidojās deviņdesmito gadu sākumā, rūpīgi analizējot Beniluksa un Vācijas pieredzi, radot sintēzi starp valsts un pašvaldību interesēm. Tā saucamo reformu rosinātājus patiesībā interesē dažas ļoti specifiskas lietas - sākot ar dažiem labi apmaksātiem amatiem, beidzot ar velkoņu biznesu. Un šādas šauras intereses nevar būt iemesls kaut ko mainīt. Tas, ko saka zatleristi - ka ostu pārvaldē vajag biznesa pārstāvjus... Tā jau savulaik bija, tikai Repšes laikā viņus izmeta. Īsi sakot, tās ir tādas runas. Bet - šobrīd Eiropas Komisija strādā pie Eiropas ostu politikas pilnveidošanas. Attiecīgi man liekas, ka Latvijai daudz svarīgāk būtu aktīvi piedalīties šajā procesā.