Šopavasar Lielupes plūdu vēriens tuvojas Straumēnos aprakstītajam, lielus plūdus prognozē Gaujā, un arī citas Latvijas upes iziet no krastiem. Kā pavasara ūdeņi ietekmē dzīvo radību?
Zaudē mājiņas
Nenoliedzami tā radība, kam no lieliem ūdensplūdiem jābaidās visvairāk, ir filatēlisti. Visiem pārējiem, kuru ciltis dzīvei uz Zemes pielāgojušās gadu miljonos un arī Latvijas teritorijā mīt ilgāk nekā līvi un latvieši, it kā nevajadzētu pārlieku baidīties no ūdens. Lielos vilcienos tā arī ir, tomēr strauja ūdens celšanās un ledus iešana ir pietiekami liela kataklizma, lai arī dzīvnieku vidū būtu cietēji. Krievu literatūrā ainas ar zaķīšiem un lapsām uz ledusgabala ir klasiskas. Arī Latvijā retumis gadās novērot līdzīgus skatus. Taču lielākie cietēji plūdos paradoksālā kārtā izrādās tie zvēri, kuriem ūdens it kā neko nevarētu nodarīt, - bebri.
«Izklausās neticami, bet tā arī ir,» faktu par bebriem kā lielākajiem cietējiem pavasara plūdos apstiprina Valsts mežu dienesta Medību daļas vadītājs Jānis Ozoliņš. Bebra sugas evolūcija simtiem tūkstošu gadu garumā bijusi pakārtota tam, lai nodrošinātos pret nestabilu ūdens līmeni, pret plūdiem. Ja bebri mazajās upītēs tiek vajāti un ir spiesti doties uz lielajām, tur tiem pavasara plūdu periods ir kritisks. Tas tāpēc, ka tagad tuvojas bebru vairošanās laiks, kad migai ir jābūt sausai. Taču dabiskie plūdi nokrītas tikai jūnijā (regulētās upēs ātrāk), tāpēc lielās upes, kurās bebrs savu dambi uzbūvēt nevar, faktiski nav tā dabiskās dzīvesvietas. Ja plūdu nav, it kā viss ir kārtībā, bet, ja ir, bebru mirstība ir liela. Nav gluži tā, ka viņi noslīktu, taču plūdos no savas stabilās apmetnes izdzīts bebrs kļūst par vieglāku laupījumu plēsējiem. Ja bebram jāpeld pārāk ilgi un nav iespējams sakopt kažoku, tas var arī apsaldēties. Izņemot vaļus un roņus, visiem citiem ar ūdeni saistītiem zīdītājiem galvenais sildītājs tomēr ir kažoks, nevis tauku slānis, turklāt uz pavasari arī bebra tauku slānītis ir jau nodedzināts.
Daži neelpo
Arī ūdriem plūdi nepatīk, taču tiem atšķirībā no bebriem vairošanās nesakrīt ar plūdu laiku. Zaķis, nokļuvis uz ledusgabala, var aizpeldēt, jo ir diezgan labs peldētājs - atšķirībā no lapsas, kam labi peldēt traucē kuplā aste. Jānis Ozoliņš reiz, kuģodams no Tallinas uz Helsinkiem, jūras vidū uz ledusgabala redzējis ūdeli. Dažreiz plūdos iet bojā mežacūkas, kurām patīk uzturēties vecupju tuvumā. Ja plūdi tās pārsteidz, ledus un aukstums var izrādīties stiprāks par cūkas visnotaļ labo peldētprasmi.
Putniem plūdi nāk tikai par labu, stāsta zoologs Latvijas Universitātes profesors Jānis Priednieks. Tik agri pavasarī vēl neviens neligzdo, un pavasara migrācijas laikā applūdušajos laukos putniem ir drošākas atpūtas vietas. Latvijā retiem ligzdotājiem ķikutiem, kas te sastopami faktiski tikai applūstošajās pļavās, tieši pēc lieliem plūdiem ir labākas ligzdošanas sekmes.
Sauszemes bezmugurkaulniekus negatīvi var ietekmēt tikai ilgstoši plūdi, saka entomologs Voldemārs Spuņģis. «Ja vabolīte ir augsnē un tā applūst, dzīvnieciņš aiztaisa ciet visas caurtekas un tā kādu laiku pavada. Vaboles vielu maiņas ātrums ir atkarīgs no temperatūras. Kad notiek plūdi, ir ap nulli vai daži grādi virs nulles. Tādā temperatūrā vaboles vielu maiņa tikpat kā stāv uz vietas. Tad kādu laiku var arī neelpot,» Spuņģis stāsta, ka plūdi daudzām bezmugurkaulnieku populācijām ir arī noderīgi, jo palīdz tām izplatīties. Gliemežus, kukaiņu kāpurus un kādus citus, kas dzīvo augsnē, ūdens vienkārši aizskalo tālāk.
«Jā, dažu kukaiņu dzīvesvietas ledusgabali un ūdens izārda gan,» entomologs kā vienas no lielākajām cietējām min vientuļās bites, kuru aliņas ir krasta kraujās. Taču, izārdījis vienu dzīvesvietu, pavasaris rada tām jaunu. « Grūti nosaukt kādu negatīvu pavasara plūdu ietekmi, daudz postošāki bezmugurkaulniekiem varētu būt vasaras plūdi,» saka Voldemārs Spuņģis.
Arī sliekām, kas dzīvo augsnē applūdušās teritorijās, nekas slikts nenotiks. Daudz sliktāk sliekas panes ūdeni vasarā. Siltā ūdenī sliekas vielmaiņa strādā ātri, bet no ūdens tā nevar iegūt nepieciešamo skābekļa daudzumu, jo slieka elpo caur ādu. Tātad pēc silta vasaras lietutiņa slieka augsnē slāpst. Toties tagad, kad ūdens vēl auksts, turklāt tajā ir daudz skābekļa, slieka augsnē tup vienā mierā.