Problemātiskākās vietas, kur veidojas peļķes un uz brauktuves sakrājas ūdens, ir K. Ulmaņa gatve zem Bauskas pārvada, Vienības gatve pie bērnu slimnīcas, Maskavas iela 118, Nometņu iela, Rušānu iela, Katlakalna iela pie 22. trolejbusa galapunkta, Ilūkstes iela un vēl vairākas citas vietas, informē RDSD pārstāve Ilze Dišlere. Ielu uzturēšanas uzņēmumu rīcībā ir vienpadsmit ūdens atsūknēšanas mašīnu, un arī vakar tās tika darbinātas, lai pēc iespējas ātrāk mazinātu ūdens daudzumu uz brauktuvēm.
Kanalizācijas sistēmu nespēja tikt galā ar ūdens daudzumu, kas lietavu laikā plūst pa ielām, nav jauna problēma, arī Diena jau vairākkārt rakstījusi, ka problēma pastāv un tās risināšanai nepietiek līdzekļu. Pērn RDSD direktora p. i. Krišjāņa Petera intervijā Dienai izskanēja arī summa, kas gan esot aprēķināta jau aptuveni 2007. gadā - 170 miljoni latu, kas būtu nepieciešama, lai izveidotu jaunu lietusūdeņu novades sistēmu. «Atbilstoši piešķirtajam finansējumam tiek koptas, attīrītas un remontētas vecās, padomju laikā vai pirms kara būvētās sistēmas. Liela daļa no tām ir vecas un turklāt nekvalitatīvi veidotas. Viena no problēmām ir nepietiekami stabils pamats zem maģistrālajām caurulēm, kuras ar laiku iesēžas, deformējas, zemākajās vietās aizsērē un pakāpeniski samazina caurlaidības spēju. Papildu, tomēr vieglāk risināmas, problēmas rada pašu aku nosprostošana ar atkritumiem un smiltīm vai augsni,» Dienai stāsta I. Dišlere. Viņa arī uzsver - ja ir tādas lietusgāzes kā vakar visas dienas garumā, pat vislabākās lietus ūdens novadīšanas sistēmas nespēj šādu ūdens daudzumu novadīt uzreiz.
Pašvaldība gan tuvākajā laikā sola sākt būtiskus remontdarbus lietus ūdens novadu sistēmās. Tie palīdzēšot autovadītājiem, kuri ikdienā pārvietojas pa Krasta ielu, sola RDSD. Bolderājā labos Dandāles ielas un Mazās Bolderājas ielas kolektorus, savukārt K. Ulmaņa gatvē tiks izveidots pieslēgums P. Stradiņa Klīniskās slimnīcas lietus kanalizācijas kolektoram.
«Problēma tiek muļļāta nevis kā karsts, bet slapjš kartupelis jau gadiem, un daļēji tā nāk mantojumā no padomju laika,» atzīst autokluba LAMB prezidents Juris Zvirbulis. Vaicāts, vai viņa vadītais klubs ir vērsies ar iesniegumu RDSD par kritiskākajām vietām Rīgā, viņš atbild, ka šīs vietas departamentam ir ļoti labi zināmas - gan Krasta iela, gan Vienības gatve, arī Čiekurkalns un Skanstes iela. «Šajās vietās lietus kanalizācijas nav vispār vai arī tā ir tik mazjaudīga, ka aizrijas pie otrās tējas krūzītes, kas nolīst no debesīm,» ironizē J. Zvirbulis. Taču LAMB nolēmis vērsties pie rīdziniekiem ar iniciatīvu rakstīt par krustojumiem, kuros veidojas peļķes un cieš gājēji. Piemēram, tāds ir Barona un Dzirnavu ielas krustojums, novērojis LAMB prezidents. Lai sakārtotu šādus krustojumus pilsētas centrā, nevajag miljonus no pilsētas budžeta, bet galvenokārt labo gribu, viņš uzskata.
Vēloties noskaidrot, vai lietus dēļ problēmas nerodas arī pašvaldībās, kas pavasaros cieš no plūdiem, Diena vērsās Pļaviņu novada domē. Tās priekšsēdētāja Gunta Žilde norādīja, ka lietus ūdens daudzums nav tik liels, lai būtiski celtos ūdens līmenis upēs. Lietus kanalizācijas sistēmām problēmas gan esot, tomēr kopumā stāvokli varot saukt par apmierinošu.