Guntis Bojārs
Kad būšu vecs, man būs veca māja ar vecu dārzu. Šļūkāšu pa istabām, burkšķēšu, kritīšu sievai uz nerviem, lasīšu dārzā grāmatas un ēdīšu ābolus pa kumāsiņam. Pasaule jau būs izbraukāta, un varēšu sniegt kvalificētus padomus par pasaulīgām lietām visiem, kas vien tos vairs gribēs. Piemēram: «Šito, mazmeitiņ, nepreci, šitas neprot rēķināt, šitas būs tikai dzīves dzejnieks, un greznas balles un restorānus tev neredzēt kā savas ausis.»
Juris Hiršs
Aktieris
Mans plāns ir vienkāršs - gribu nodarboties ar dārzniecību. Tā kā man ir divi hektāri zemes, iespējas plašas. Es jau tagad esmu to sācis un vecumdienās gribu izveidot parku ap māju. Nē, eksotisku augu tajā nebūs, viss kā pie latviešiem. Kas būs īpašs? Tas īpašais jau ir - tā ir kūpinātava, vēl vajadzētu lapeni, tiltiņus pāri dīķiem. Lai ir vieta, kur atbraukt, pasēdēt.
Elita Mīlgrāve
Mikrofona ieraksti direktore
Es nedomāju par vecumdienām. Dzīvoju šodien. Cenšos saglabāt veselību, enerģiju un savās domās tās neielaižu. Kad pienāks, tad pienāks.