Kaspars Feldmanis
Es dzīvoju šodien. Bet, domāju, vecumdienas varētu būt aktīvas un pārdzīvojumiem bagātas. Varbūt man būs maza mājiņa Honolulu, okeāna krastā. Sēdēšu, pīpēšu cigāru un dzeršu viskiju... Sasmīdinājāt... (Smejas.) Katrā ziņā negribētos atlikušo dzīvi vadīt kādā pansionātā. Gribētos komfortablas vecumdienas ar ideālām vakariņām!
Ella
Dziedātāja
Sevi iedomājos kā omīti, kas joprojām darbojas ar klubu mūziku, protams, ne pati uzstājoties, bet palīdzot jauniem talantiem atrast savu ceļu, producējot viņus, menedžējot. Iespējams, man būs izklaides vietu ķēde, kuru vadīt man vairs nebūs jāpiepūlas, jo to darīs citi - jaunie palīgi. Bērni būs lieli, un bieži viesi manās mājās būs mazbērni. Es viņiem rādīšu savas jaunības bildes un stāstīšu, cik ome bija un joprojām savā sirdī ir traka dāma. Stāstīšu, ka dzīvē nevajag baidīties no izaicinājuma, jo tās ir durvis uz jaunām iespējām. Ar vīra kungu vakaros iemalkosim labu vīnu, ceļosim un baudīsim dzīvi.
Askolds Saulītis
Kinorežisors
Nu gan samulsinājāt! Vecumdienās būt kopā ar mīļoto cilvēku līdz mūža beigām, tas ir pats galvenais. Un veselība. Par materiālo, par pensiju un politiku nerunāsim - es par galveno. Kāda tur pensija! Ja ir veselība un mīļotais cilvēks blakus, izvilks tāpat!