Vita Vārpiņa
Kad teātrim vairs nebūšu vajadzīga, mierīgi varētu pārcelties uz dzīvi kaut kur Spānijā. Bet tas fantāziju līmenī. Ja nopietni, tad vecumā negribētu zaudēt spēju pārvaldīt savu ķermeni, gribētos nebūt ne no viena atkarīgai. Un saglabāt mēra sajūtu, dodot jaunajiem padomus.
Rolands Tjarve
LU lektors
Man nav plānu par vecumdienām. Kādreiz jau cilvēki, ceļojot pa pasauli, iedomājas par to, bet tie tādi emocionāli uzplaiksnījumi. Mana pozīcija: mēs nevaram ne zināt, ne garantēt to, kas būs. Būvēt plānus un pēc tam tajos vilties, ir vieglprātīgi. Jādzīvo šodien.
Elita Veidemane
žurnāliste
Ja man būtu daudz naudas, vecumdienās dzīvotu laukos. Iedomājos sevi lauku mājā - mežs, lauki, ābeļdārzs, zied daudz puķu, ko pati audzēju... Man ir labi interneta sakari, labs dators, un es rakstu. Aiz loga krīt sniegs. Vai zied puķes. Es rakstu. Un neredzu nevienu cilvēku apkārt. Tā ir laime.