Bez nosaukuma

HORIZONTĀLI
3.Optiska instrumenta daļa. 9.Ēdināt. 10.Greznot, izdaiļot. 11.Griezties, jaukties. 12.Pilsētu pašvaldības institūcijas. 14.Asinsrites sistēmas centrālais orgāns. 15.Metu plūksnu pinuma audums. 17.Auss iekaisums. 22.Sīks, šķautņains akmens.
23.Aparāti vai iekārtas, kurās noris ķīmiskas reakcijas. 24.Noteikts cilvēku kopums. 25.Lielums, apmērs.
26.Sarežģīts, bīstams. 27.Negausīgi mantkārīgi. 29.Portatīvs ģeodēzisks instruments taisna leņķa nospraušanai dabā. 31.Neatlaidība, tieksme panākt savu gribu. 35.Četrzilbju pēda antīkajā dzejā. 37.Cerības, gaidas.
38.Periodisks preses izdevums.
39.Sīks zarndobumaiņu tipa saldūdens dzīvnieks. 40.Pareizticīgo svētbilde. 41.Samierināties ar ko nepatīkamu.
VERTIKĀLI
1.Urdzēt, burbuļot. 2.Resnas, smagas rungas. 4.Stiepti gaudot. 5.Ierīce ūdens dziļuma mērīšanai. 6.Pūšļot, vārdot. 7.Dziedātāju kopa. 8.Latviešu dzejnieks (1880-1919).
13.Līdzsvarots, rosīgs, ar ātru ierosu un emociju mainīgumu.
14.Kompozītmateriāli. 16.Lietuviešu komponists, ērģelnieks, kordiriģents (1867-1916). 17.Apdzīvota vieta Ogres novadā. 18.Izslīdēt, izkrist. 19.Krāsns kruķis, urķis. 20.Ļoti nogurdināt, padarīt bezspēcīgu.
21.Latviešu šahists (1937-2000). 28.K. Goldoni luga. 29.Fanču gleznotājs (1780-1867). 30.Vecpalsas kreisā pieteka. 32.Ar dūnām vai spalvām pildīts guļammaiss.
33.Jūrmalas pilsētas daļa.
34.Nodarījums. 36.Austrumslāvu cilšu apvienība (IV-VI gs.).

IEPRIEKŠĒJĀS MĪKLAS ATRISINĀJUMS
HORIZONTĀLI
1.Polka. 6.Slāba. 9.Buksēšana.
11.Puštu. 12.Lāsot. 13.Lēnītiņām.
14.Smešs. 17.Iness. 20.Akolāde.
22.Dzieti. 23.Erkeri. 24.Rirdāns.
25.Ontārio. 27.Visupēc. 29.Ideālas. 30.Tirkīzs. 31.Nērst. 34.Fiksē.
37.Antonovka. 38.Istru. 39.Lūleo.
40.Visvairāk. 41.Ucina. 42.Smēre.
VERTIKĀLI
1.Pepls. 2.Lišķe. 3.Abuls. 4.Vēstules. 5.Vaiņode. 6.Salmi. 7.Ārste. 8.Aitas. 10.Kanaki. 15.Modernizē.
16.Šķidrauts. 18.Niedrcāļi.
19.Stilobats. 20.Atkāsēt. 21.Ersteds. 26.Vakantas. 28.Cietusī. 29.Izsver. 31.Naidu. 32.Rutki. 33.Tauva. 34.Falks. 35.Kaltē. 36.Ēdole.