ZZS
Atjaunojamie resursi
Enerģētiskās drošības pamats ir enerģijas ražošana no vietējiem un atjaunojamiem resursiem (AER) - koksnes biomasas, biogāzes, vēja u.c. Tāpēc jānostiprina atbalsta sistēma, piemēram, ar likumprojektu par enerģētisko resursu bilanci, kas noteiks, ka līdz 2021. gadam Latvijā jāsaražo 59% siltuma enerģijas no atjaunojamiem resursiem.
Investējot naudu energoefektivitātes pasākumos, samazinām gan izmaksas, gan importēto energoresursu īpatsvaru enerģētikas bilancē. Esam sākuši saprast to ietekmi uz ģimenes budžetu, tāpēc tām jāpievērš vēl lielāka vērība.
Igors Pimenovs,
SC
Diversifikācija
Tā ir valsts spēja bez piegāžu traucējumiem iegādāties nepieciešamos energoresursus par stabilām un saprātīgām cenām. Tādēļ maksimāli jādiversificē piegāžu avoti, ilgtermiņā veicinot importēto energoresursu (t.sk. dabasgāzes) aizvietošanu ar pašmāju atjaunojamajiem energoresursiem, integrējoties ES enerģētikas infrastruktūrā un nodrošinot Latvijai izdevīgu līgumu slēgšanu ar ārvalstu piegādātājiem. Jāattīsta augstsprieguma elektropārvades infrastruktūra. Izveidojot jaunas gāzes dabiskās krātuves, Latvija spētu reeksportēt gāzi citām valstīm.
Artis Kampars,
Vienotība
Turpinām iesākto!
Enerģētiskās drošības stiprināšanai turpināsim darbu pie energoresursu piegādes avotu dažādošanas, īstenosim energoefektivitātes pasākumus. Nākamo četru gadu laikā būs energotīklu starpsavienojumi ar Skandināvijas valstīm, ar ES atbalstu izveidosim alternatīvu gāzes piegāžu infrastruktūru no Rietumeiropas, liksim pamatu jaunas 400 megavatu bāzes jaudu stacijas izveidei, kopā ar Lietuvu un Igauniju turpināsim darbu pie Baltijas atomelektrostacijas projekta, turpināsim ēku siltināšanu, veicināsim energoefektīvu telpisko plānošanu, apbūvi un ēku ekspluatāciju.
Einārs Cilinskis,
VL-TB/LNNK
Vērienīga programma
Samazināt enerģētisko atkarību no viena piegādātāja, palielināt pašu resursu īpatsvaru. Iespējami ātri jāizveido starpsavienojumi ar ES valstīm. Panāksim, lai investori būtu ieinteresēti izvietot biomasas koģenerācijas stacijas lielajās pilsētās, izmantojot vietējos resursus un nodrošinot darbavietas. Elektroenerģijas ražošanas un siltumapgādes attīstību samērosim ar ieguvumiem, ko radīs energoefektivitātes programma. Resursus no emisijas kvotu tirdzniecības - investīcijām un kredītiem energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu jomā.
Vents Armands Krauklis,
Par labu Latviju!
Jāpieņem likumi
Intensīvāk jāstrādā ar partneriem ES, lai panāktu 1) ātrāku enerģijas savienojumu izveidi ar Rietumeiropu; 2) progresu Visaginas AES projektā. Līdz 2014. gadam jāpanāk ES direktīvā noteiktais atjaunojamo energoresursu īpatsvars gala patēriņā. Jāpieņem atjaunojamās enerģijas likums un likums par darbību jūras ekonomiskajā zonā, beidzot jāievieš kārtība biodegvielas nozarē, radot skaidrus noteikumus. Tas nodrošinās ilgtermiņa stabilitāti un pārliecību, ka ir jēga investēt atjaunojamo energoresursu nozarē un enerģijas taupīšanas pasākumos.
Aivars Timofejevs,
Atbildība
Saule un vējš
Tā vietā, lai ilgtermiņā ieguldītu naudu savā ekonomikā, savos cilvēkos un atjaunojamos resursos, labējie politiķi ir lobējuši enerģētisko atkarību un sponsorējuši monopolistus. Atbrīvot valsti no Gazprom diktāta - viens no prioritārajiem jautājumiem. Bez HES, kas saražo aptuveni 35% no enerģijas, jāizmanto meži, kas biomasas veidā 2020. gadā ļaus sasniegt Eiropas prasītos 42% un vēl vairāk. Izmešu samazināšanai jāpievēršas saules un vēja izmantošanas iespējām. Jāturpina strādāt energoefektivitātes paaugstināšanas jomā, samazinot energopatēriņu valstī.