NA ir devusi premjeram koalīcijas līgumā noteikto laiku līdz nākamajai pirmdienai, un vismaz līdz tam J. Bordāns turpinās darbu. NA negatavojas rosināt neuzticības balsojumu Saeimā. Sliktākais scenārijs, pēc vairāku NA pārstāvju domām, būtu, ja premjers nepiekristu tieslietu ministra nomaiņai un tādā gadījumā NA strādātu valdībā ar vienu ministru - nesen amatā apstiprināto kultūras ministri Daci Melbārdi. «Tad būtu pārkāpts koalīcijas līgums un par tieslietu ministru atbildību uzņemtos Dāvis Stalts vai Valdis Dombrovskis, bet ceru, ka šis jautājums tiks atrisināts koalīcijas līguma ietvaros,» teica G. Bērziņš. Arī pirmdien pēc koalīcijas sēdes V. Dombrovskis atkārtoja, ka J. Bordāns strādā profesionāli, uzsācis vairākas svarīgas reformas. Tāpēc premjeram konsultācijās ar NA būšot svarīgi saprast, kā tās iecerēts turpināt, ieskaitot reformas maksātnespējas administratoru sistēmā.
J. Bordāna profesionalitāti neapstrīd arī G. Bērziņš, atkārtojot, ka viņa atsaukšanas iemesls ir kolēģa sadarbība ar biedrību Demokrātiskie patrioti. Pirms Saeimas vēlēšanām šo biedrību izveidoja no Pilsoniskās savienības aizgājušie biedri, kas neiekļāvās Vienotībā. Biedrība vienojās ar NA, ka deleģēs tās sarakstā savus kandidātus. No biedrības Saeimā ievēlēja D. Staltu, kas tagad ir neatkarīgais deputāts, Kārli Krēsliņu un Ilmāru Latkovski, kuri savukārt nav biedrībā. Parādījās pretrunīga informācija par J. Bordāna nākotnes plāniem, kurus viņš bija nolēmis saistīt tieši ar NA kā bāzi nacionālo spēku konsolidācijai, ko uzsvēra arī Dienai. Taču šajā procesā viņš aicinājis iesaistīt Demokrātiskos patriotus, kas nav bijis pieņemams NA līderiem. Biedrības aktivitātēs iesaistījusies arī Reformu partijas deputāte Inga Bite, kura apstiprinājusi, ka negrasās atstāt frakciju, informēja Zanda Kalniņa-Lukaševica (RP). Viņa uz iespējamo sadarbību ar Demokrātiskajiem patriotiem un D. Staltu raugās ar daudz pozitīvāku attieksmi.
NA ģenerālsekretārs Aigars Lūsis pirmdien paziņoja, ka pārtrauc darboties Latvijas Sertificēto maksātnespējas administratoru asociācijā un nestrādās par administratoru, jo vēlas pilnībā nodoties partijas darbam, vienlaikus «mazināt demagoģiskos uzbrukumus partijai un nozarei». Cituprāt, «tas drīzāk ir Lūša žests partijas biedru priekšā», kuriem arī varēja rasties jautājumi. J. Bordāns turpina strādāt kā ierasts. Viņaprāt, notikums būtu, ja A. Lūsis atkāptos no NA ģenerālsekretāra amata - administratora amata atstāšana neko nemainīšot, jo esot iespaids, ka pēdējā laikā viņš neesot daudz praktizējis.
Atbildot uz vaicāto, vai NA pēdējā laika rīcība nemazinās atbalstu vēlēšanās, G. Bērziņš atzina, ka tas var ietekmēt vēlētāju noskaņojumu, taču sliktāk būtu, ja J. Bordāns par piesliešanos citai partijai «paziņotu piecas minūtes pirms vēlēšanām». Ja NA neiekļūtu 12. Saeimā, kam gan neviens netic, tad arī A. Lūsis varētu palikt bez darba. Uz vaicāto, ko viņš tad darītu, A. Lūsis atbildēja, ka esot apguvis kalēja arodu, tāpēc bez darba nepalikšot. Kā eiroskeptiķis uz EP vēlēšanām viņš nekandidēšot, bet pieļāva iespēju startēt Saeimas vēlēšanās. Savukārt kā vienu no NA saraksta līderēm EP vēlēšanās aiz Roberta Zīles bija iecerēts izvirzīt B. Broku. Ja viņa kļūtu par ministri, tad kandidēšana uz EP būtu grūtāk saprotama.