Nebija reibumā
Igaunijas policijas informācija liecina, ka naktī uz pirmdienu īsi pirms pulksten vieniem uz ceļa Jehvi-Tartu notika autobusa sadursme ar kravas automašīnu, kas reģistrēta Lietuvā. Attēlos no notikuma vietas uz kravas auto redzami kādas Latvijas autopārvadājumu firmas dati, taču, kā Diena noskaidroja, šī firma kravu pārvadājumu biznesu pārtraukusi jau 2013. gadā, automašīnas pārdotas un pati firma mainījusi nosaukumu, tāpēc ar konkrēto negadījumu tai nav sakara. Firmas pārstāve Dienai vienīgi izteica pārsteigumu, ka jaunie auto īpašnieki joprojām nav to pārkrāsojuši.
Igaunijas policijas paziņojumā presei Jehvi policijas nodaļas priekšnieks Kalle Kūziks izteicies, ka negadījuma iemesli vēl tiks noskaidroti, bet sākotnējā informācija liecina, ka galvenais iemesls ir ātruma pārsniegšana. 40 gadu vecais kravas auto šoferis no Lietuvas negadījumā nav cietis. Ir ierosināta krimināllieta pēc likuma panta, kas paredz brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem par transporta kustības noteikumu pārkāpumu, kā rezultātā izraisīti smagi miesas bojājumi vai cilvēka nāve. Noskaidrots, ka ceļš bijis ļoti slidens, klāts ar melno ledu. Šajā ceļa posmā bijis spēkā ātruma ierobežojums 50 km/h. Kravas auto šoferis bijis skaidrā, ekspertīze vēl noskaidros, vai reibumā nav bijis bojā gājušais autobusa vadītājs. Abu transportlīdzekļu riepas atbildušas standartiem.
Avarējušais autobuss no Sanktpēterburgas izbraucis plkst. 19.45 un bijis atbilstošā tehniskajā stāvoklī. Pēdējā autobusa tehniskā apkope veikta šā gada 3. janvārī, bet tehniskā apskate - 2015. gada 15. decembrī, informē Lux Express Latvia pārstāve Signija Kalniņa. Uzņēmums informējis, ka bojā gājušajam autobusa vadītājam bijusi 30 gadu pieredze un pēdējos trīs gadus viņš strādājis Lux Express. Uzņēmums bojā gājušā autobusa vadītāja tuviniekiem sniedzot visu iespējamo palīdzību.
Igaunijas policijas pārstāve Viktorija Korpana Dienu arī informēja, ka negadījuma laikā autobusā atradušies 11 Krievijas pilsoņi, no tiem viens Igaunijas pastāvīgais iedzīvotājs, deviņi Latvijas pilsoņi un viena Igaunijas pilsone. Septiņi cilvēki cietuši viegli, un viņiem palīdzība sniegta policijas iecirknī. Astoņus pasažierus aizveda uz slimnīcu, bet viņu traumas bija vieglas, un arī šos cilvēkus pēc palīdzības sniegšanas nogādāja policijas iecirknī izmeklēšanas darbību veikšanai. Vairāki pasažieri turpina ārstēties slimnīcā, viens Latvijas pilsonis pārvests uz Tartu Universitātes klīniku, kurp devusies arī cietušā sieva.
K. Kūziks norādījis, ka vairāki pasažieri nav bijuši piesprādzējušies.
Divi negadījumi - sakritība
S. Kalniņa Dienai apliecināja, ka jebkurā reisā tiek apdrošināti pasažieri, vadītāji un autobusi. Uzņēmums sazināsies ar cietušajiem pasažieriem un informēs par iespējamo kompensāciju. Uz Dienas jautājumu, vai uzņēmums negrasās vērsties pret atbildīgajiem ceļa uzturētājiem, jo 29. janvārī apmēram šajā pašā ceļa posmā no braucamās daļas noslīdēja Lux Express autobuss Rīga-Sanktpēterburga, S. Kalniņa norādīja, ka šos gadījumus tomēr nevajadzētu saistīt, jo apstākļi atšķiras. Par pirmās avārijas cēloni joprojām tiekot gaidīts ekspertīzes slēdziens. To, ka abas negadījuma vietas ir samērā tuvu, uzņēmuma pārstāve nosauca par sliktu sakritību.
Krievijas interneta portāls Gazeta.ru ziņo, ka pēc šīs avārijas Krievijas domes transporta komitejas priekšsēža vietnieks Vitālijs Jefimovs rosinājis aizliegt tūristu pārvadājumus Krievijas teritorijā naktīs. Viņš atgādinājis, ka PSRS savulaik bijuši aizliegti pasažieru pārvadājumi no pusnakts līdz sešiem rītā. Tomēr iespējams, ka šāds aizliegums varētu attiekties tikai uz skolēnu grupām.
Asociācijas Latvijas auto prezidents Valdis Trēziņš Dienai norādīja, ka šobrīd ir ļoti savdabīgi laikapstākļi - ne īsti ziema, ne pavasaris, un ne visi autovadītāji tos uztver ar pienācīgu nopietnību. Otrs iespējamais negadījuma iemesls varētu būt saistīts ar darba un atpūtas režīma ievērošanu. V. Trēziņš atgādina, ka, piemēram, Latvijas teritorijā nav radīti apstākļi, lai kravas auto šoferis drošā vietā varētu atpūsties stundu vai vairāk un pēc tam turpinātu ceļu. To, vai darba un atpūtas režīms ir pārkāpts, eksperti var noteikt. Tomēr V. Trēziņš norāda, ka parasti starptautisko pārvadājumu firmas ar tādām lietām nejoko un režīma ievērošanai seko līdzi.