Pačab kā rīta migla
Kad mūžībā aizgāja ģimenes mīlulis runcītis Rafiņš, kurā ritēja daļa britu zilā kaķa asiņu, kādā dienā Katrīne vīram Jurim [aktieris Juris Kalniņš] teica, ka vēlas britu kaķi, kas atgādinās par Rafiņu. Tā pirms diviem gadiem mājās ienāca Atlants jeb Bucis. Tagad viņš ir tumīgs britu dauzoņa ar ļoti daudzām labām īpašībām. Fotogrāfam un man Buci diemžēl izdodas redzēt tikai kā pelēku ēnu, kas vijīgi uzslīd augšā pa kāpnēm dzīvokļa otrajā stāvā. Aktrise smej - kad dzīvoklī ienāk svešinieks, Bucis «pačab kā rīta migla».
Vasaru Bucis pavada Baltezera mājā. Tur runcis dzīvo savā vaļā kā normāls lauku kaķis. Aizmirstot par saviem ciltsrakstiem, viņš iet medībās. Tās gan lāgā nepadodas, jo Bucis spēj noķert tikai vaboles vai spāres. Deviņus gadus vecā kaķene Mīce viņu mēģina apmācīt medību mākslā, bet runčukam uz to lietu nav liela talanta. Kate ar humoru stāsta: «Viņš ienāk kā ar ordeņiem klātu krūti un lepni nomet uz grīdas beigtu, Mīces nez kad noķertu pussažuvušu peli - redz, ko jums atnesu!»
Mājās sākas panika
Stāsts par Buča pazušanu ir dramatisks un smieklīgs. Pagājušā gada rudenī Katrīne ar ģimeni pārcēlās uz Rīgu. Katrīnes un Jura meita Dārta ar znotu Metjū gatavojās braukt projām, tāpēc visi saskumuši. Todien Katrīnei beidzās lekcija pie studentiem, kad zvanīja Kārlis un nevainīgi vaicāja - mammu, vai tu brauc mājās? Nu labi, atā! - Pēc brīža zvana Dārta un grūtnieces tiešumā saka - mēs meklējam Buci, viņš laikam izskrējis uz ielas! Kate izmisumā - kaķis, kurš Rīgas ielas nav redzējis, piektdienas pēcpusdienā pazūd Mēness, Miera un Hospitāļu ielas krustojumā! «Es esmu pie stūres un nu braucu tādā kā autopilotā - jau uz Vanšu tilta skatos, vai tikai neieraudzīšu Buci!» Vēlāk noskaidrojās, ka bija atnākuši televīzijas meistari. Pabeiguši darbu, viņi uzsaukuši, ka iet projām. Dārtai virtuvē neienācis prātā pārbaudīt ārdurvis. Pēc kāda laika viņa skatās - Mīce ir, Roko ir, bet Buci neredz un durvis uz kāpnēm vaļā! Dārta izmeklēja runčuku pa dzīvokli, pa skapjiem, zem gultām, tad metās laukā uz kāpnēm, izskrēja pa visiem septiņiem stāviem. Lejā nonākusi, ieraudzīja, ka ārdurvis uz ielu ir vaļā! Loģisks secinājums - tātad Bucis pārbīlī izmucis laukā!
Katrīne atceras, ka atbraukusi kliedza uz Kārli - ko sēdi, dari kaut ko, apskrien kaimiņus! Pati izmisumā saukusi - Buci, es tevi tik šausmīgi lūdzu, atgriezies! Aktrise smaida: «Cilvēks, kam mājās nav lopiņu, to nesapratīs. Ieskrēju arī Dārtas un Metjū istabā un redzu - izlīdis no pagultes, istabas vidū sēž Bucis ar samiegojušos ģīmi - kāpēc tāda panika?»
Taču ar to stāsts nebeidzas. Visi citi, protams, devušies runcāna meklējumos uz ielas un apkārtējos pagalmos. Katrīne zvana Dārtai, lai viņa paziņo Metjū, ka Bucis atradies. Dārta konstatē - Metam nav līdzi telefona! Katrīne šausmās: «Es zinu, ja znots sāk kādu darbu, tad izdarīs to līdz galam. Arī Dārta bildusi - esi gatava, viņš kaut ko noteikti atradīs un atnesīs.» Vēlāk Dārta stāstīja, ka pēkšņi ieraudzījusi Metjū. Viņš laimīgs saucis - ir, ir! Atradenis sēdējis pie miskastēm. Nu, principā pelēks brits, tikai tāds sašņurcis kauslis bez vienas auss. Pēc pusgada aktrise to sētas «britu» redzēja uz ielas, viņš tiešām nedaudz bija līdzīgs Bucim.
Borodinas kauja virtuvē
Ļoti ceru, ka par pārējiem Katrīnes Paternakas mīluļiem kādreiz izlasīsim aktrises uzrakstītajā grāmatā. Piebildīšu, ka pašlaik Buča četrkājainie līdzgaitnieki mājās ir kaķene Mīce un kokerspaniels Roko. Par kaķeni Katrīne stāsta: «Mīce ir ielas meitene. Dārta toreiz mācījās 11. klasē. Man teātrī ritēja Tobago ģenerālmēģinājums. Dārta zvana un raud, ka uz ielas pieklīdis kaķēns! Tolaik vēl bija dzīvs mūsu mīļotais runcis Miusis. Divi kaķi vienā dzīvoklī, nē! Taču vakarā Juris, kas pēc dabas ir kaķenieks, ar Dārtu tomēr uznesa Mīci augšā. Viņa uz visiem spļāva un no visiem bēga, bet ļoti pieķērās Dārtai. Tikai pēc pusotra gada kaķene atzina mūs visus. Mīce man drusku atgādina vecmāmiņu no Rumānijas lauku mājām, kundzi ar milzīgu pašcieņu.»
Savukārt kokerspaniels Roko ir puika no tautas, tagad jau 12 gadu vecs un slims. Roko Katrīne paņēma pēc sludinājuma. Šis ģimenes loceklis nav ar smalkām manierēm - zaglīgs, vienmēr badā, kā visi kokeri, diezgan liels sivēns. Atriebjoties var mierīgi izčurāties istabā, bet, par spīti visam, mīlēts un kopts, lolots un barots. Reiz viņš nozaga virtuvē no galda gaļas gabalu. «Kad gribēju atņemt gaļu, notika īsta Borodinas kauja. Tā mēs te visi dzīvojam. Jautri.»