gada janvāra pirmajās dienās rubikieši ieņēma Preses namu, un sekoja dramatiskās barikāžu dienas, kad Diena iznāca kaujas lapas formātā, un atpūta, joki un smalkās aprindas lasītājiem tobrīd nebija prātā. Tāpēc arī pirmās SestDienas iznākšanas brīdis bija piemirsies. Taču tagad, šķirstot vecās Dienas, konstatēju, ka arī SestDienai ir jau 25 gadi! Pirmais Dienas brīvdienu pielikums ar pieteikumu Dienas pir majā lapā «būs ko lasīt arī svētdien» iznāca jau reizē ar trešo Dienas numuru 1990. gada 1. decembrī. «Šodien tu, laipnais lasītāj, pirmo reizi turi rokās SestDienu un domīgi apceri, vai tā būs papildinājums makulatūras kalnam Tavā dzīvoklī vai kas tāds, ko varbūt vērts paglabāt bērniem,» ievadslejā SestDienas pirmā redaktore dramaturģe Lelde Stumbre uzdrošinājās apgalvot, ka SestDiena ienesīs jauku, miermīlīgu pārmaiņu nedēļas nogales atpūtas plānos, kā arī sniegs pozitīvu enerģiju nākamajai darba nedēļai.
Uzskaitījusi jomas, par kurām jaunais Dienas brīvdienu pielikums dalīsies domās ar lasītāju, Stumbre uzsvēra: «Īpašu vietu ierādīsim Augstāko aprindu hronikai. Kurš apprecējies vai izšķīries, kādas balles notikušas, kurš ar kuru dejojis un kādi dāmām bijuši tērpi, kam pazudis mīļotais sunītis vai kurš iegādājies jaunāko Baušķenieka gleznu... Atceries? Kādreiz tādas ziņas varēja lasīt vai visās avīzēs.» Pie šās apņēmības labas gaumes ietvaros nevairīties arī no tās nišas, kuru vēlākajos gados papilnam piepilda uz tenkām un lūrēšanu caur atslēgas caurumu speciāli orientētas avīzes un žurnāli, tikai jāpiebilst, ka ar laiku, kad šādas ziņas varēja lasīt visās avīzēs, Stumbre bija domājusi starpkaru Latvijas brīvvalsti, jo Padomju Savienības presē nebija ne seksa, nedz arī kādu mājienu uz to, izņemot dažas meitenes peldkostīmos populārākā Padomju Latvijas žurnāla Zvaigzne vasaras mēnešu numuros, slaveno Zīlīti ar Māra Putniņa zīmēto skaidrojumu, kā rodas bērni (tā gan parādījās jau impērijas beigu posmā), un, protams, karikatūrista Edgara Ozoliņa zīmējumus, kuri pat jebkuru bērnu grāmatu spēja padarīt erotisku. Starp citu, Māra Putniņa zīmējumi rotāja arī pirmās SestDienas lapas.
Pirmajā SestDienā lasītāju uzrunāja arī rubriku redaktori, izņemot kultūras redaktori Māru Misiņu, kura deva šo iespēju Knutam Skujeniekam. Dzejnieks savā uzrunā Mīļš lasītāj! atklāja arī to, ka viņa sirdi visvairāk nomāc ļaužu runās dzirdamais «riebums pret īstenību, savas pastāvēšanas ignorance. Tādu nenācās pieredzēt ne karos, ne deportācijās. Šobrīd liela daļa ļaužu dzīvo vai nu tikai nākotnē, vai tikai pagātnē, turklāt tās palaikam kapitāli sajaucot». Izglītības rubrikas vadītāja Vita Pētersone bija nointervējusi izglītības ministru Andri Piebalgu, kurš atzinās, ka jaunajā postenī viņš sācis smēķēt un atmetis sportošanu. Vēstures rubrikā Kārlis Eihenbaums publicēja garu Induļa Roņa rakstu Ceļā uz Latvijas valsti, kurš sākās ar konstatējumu, ka «laika pārbaudi ir izturējis uzskats, ka neatkarīgo Baltijas valstu izveidošanās bija izcilākais panākums šo tautu XX gs. vēsturē». Savus ievadvārdus teica arī zinātnes, ekoloģijas un veselības rubrikas redaktore Anija Pelūde (pašu rubriku pirmajā numurā aizpildīja šo rindu autora pirmais raksts SestDienā - par Gandra fondu, kurš tagad pārtapis Latvijas Dabas fondā), mākslas rubrikas redaktore Ingrīda Zemzare, atpūtas redaktore Tekla Šaitere, sporta rubrikas redaktors Jānis Matulis... Protams, bija arī Smalko aprindu hronika - hronists Edgars Bražis smalkuma ideāla meklējumos ieklīda Dailes teātra 70 gadu jubilejas svinībās, palika tur līdz pieciem rītā, fiksēja arhibīskapa Kārļa Gailīša deju ar Mirdzu Martinsoni, kādas slavenas aktrises K. kolēģei teikto: «Es sēdēšu blakus Ivaram Godmanim, es, tu esi jaunāka, tu vēl pagūsi» (vai tik šī sēdēšana vēlāk nerezultējās aktrises K. politiskajā darbībā?), - un citu smalku iznešanos un beigu galā varēja lasītājiem ziņot: «Par svinību pareizu ievirzi liecina tas, ka Ģirts Jakovļevs nākamajā dienā redzēts tirgū dzeram kāpostu sulu.» Pateicoties SestDienai, mēs šodien, vērojot Jakovļeva stalto stāju, skaidri zinām, cik labvēlīgi kāpostu sula ietekmē latvieša veselību.