Visizplatītākie pārkāpumi būvniecībā, raugoties no VID viedokļa, pēc I. Pētersones teiktā, ir nelegāla nodarbinātība, neuzskaitītas darba stundas, kā arī fiktīvi darījumi.
Vaino sistēmu
Dienas aptaujātie eksperti, lūgti minēt iemeslus tik augstam ēnu ekonomikas īpatsvaram būvniecībā, min neefektīvo publisko iepirkumu sistēmu, kā arī nesakārtotās attiecības starp ģenerāluzņēmējiem un apakšuzņēmējiem. Tā kā lauvas tiesa pasūtījumu būvniecībā nāk tieši no publiskā sektora valsts un pašvaldību iepirkumu veidā, tad tieši tā ir joma, kuras sakārtošanai pievēršama vislielākā uzmanība. Gan valsts institūcijas, gan nozari pārstāvošās organizācijas, gan eksperti ir vienisprātis - ar represijām vien ēnu ekonomikas īpatsvaru nozarē mazināt neizdosies. Svarīgākais ir sakārtot uzņēmējdarbības vidi. Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grīnbergs uzskata, ka būtu jānosaka obligātā kārtā, ka vairums būvkompāniju darījumu notiek tikai elektroniski. Tas samazinātu skaidras naudas apriti, kas tiek izmantota aplokšņu algu maksāšanai.
N. Grīnbergs lielas cerības liek arī uz topošo Būvkomersantu klasifikatoru, kam jāstājas spēkā 2016. gadā un kas tiks sasaistīts ar publiskajiem iepirkumiem. Par Būvkomersantu klasifikatora izstrādi atbildīga ir Ekonomikas ministrija (EM). EM Būvniecības departamenta direktore Ilze Oša stāsta, ka klasifikatorā kritēriji, pēc kuriem tiks grupēti būvkomersanti, būs, piemēram, gada apgrozījums, darbības laiks tirgū, uzbūvētie objekti.
Vēl viena problēma ir saistīta ar zemākās cenas principa nekritisku piemērošanu publiskajos iepirkumos, norāda sabiedriskās politikas centra Providus būvniecības eksperte Agnese Lešinska. «Ja iepirkumos nedominēs kvalitātes prasības, bet tikai zemākā cena, tad, lai to īstenotu, uzņēmumi taupīs uz nodokļu rēķina. Jāatzīst, ka pašlaik jau var piemērot arī kvalitātes principu un nav obligāti jāvadās pēc zemākās cenas, taču problēma ir tā, ka daudzas pašvaldības to neprot izmantot. Tādēļ svarīgi būtu izglītot valsts iestāžu un pašvaldību iepirkumu speciālistus, kā piemērot kvalitātes prasības un nevadīties tikai pēc zemākās cenas principa,» skaidro A. Lešinska.
Apakšuzņēmēju problēma
Problēma būvniecībā, par kuru īpaši satraucas I. Pētersone, ir nesakārtotās attiecības starp ģenerāluzņēmēju un apakšuzņēmēju. «Ģenerāluzņēmēji pārsvarā gadījumu nomaksā visus nodokļus, problēmas ir ar apakšuzņēmējiem. Esmu pētījusi līgumus starp ģenerāluzņēmējiem un apakšuzņēmējiem. Jāteic, ka attiecībā pret pēdējiem tie ir skarbi. Līgumos ietvertas milzīgas soda sankcijas par niecīgiem kavējumiem un nobīdēm no grafika. Rezultātā bieži summa, kuru pēc visu soda sankciju piemērošanas samaksā ģenerāluzņēmējs apakšuzņēmējam, ir tik niecīga, ka nepietiek, lai norēķinātos ar darbiniekiem. Tad apakšuzņēmēji spiesti veikt dažādus kreisos darījumus,» stāsta I. Pētersone.
VID apsver domu virzīt priekšlikumu, ka valsts un pašvaldību būvobjektus nevar nodot ekspluatācijā, kamēr ģenerāluzņēmējs nav norēķinājies ar apakšuzņēmēju. EM pārstāve Ilze Oša bilst, ka informācijai par visiem ģenerāluzņēmēja piesaistītajiem apakšuzņēmējiem jābūt publiski pieejamai un biznesa attiecībām jābūt legālām. Latvijas Celtnieku arodbiedrības priekšsēdētāja vietniece Ieva Gretere pat uzskata, ka ģenerāluzņēmējam ir jāuzņemas solidāra atbildība par apakšuzņēmēja rīcību. Tam gan kategoriski iebilst vērienīgās būvkompānijas Merks valdes priekšsēdētājs Oskars Ozoliņš. «Mēs jau šobrīd publiski norādām ziņas par visiem apakšuzņēmējiem, kurus piesaistām būvniecības procesā. Taču mēs nevaram uzņemties atbildību par to, vai viņi maksā nodokļus. Būvuzņēmumam nevar uzkraut VID funkcijas, tad jau būvuzņēmumam jāpiešķir arī represīvas tiesības. Tas ir absurds. Tāpat es neatbalstu būvkompāniju klasifikatora ieviešanu. Uzņēmumi nav jādala nekādās kastās,» noraidošs ir O. Ozoliņš. Viņš uzskata, ka visefektīvākā metode, kā cīnīties ar ēnu ekonomiku būvniecībā, ir efektīvs VID darbs un bargi sodi.
Par lielu nodokļi
Vēl viens jautājums, par kuru spriež gan VID, gan Latvijas Būvnieku asociācija, gan Latvijas Celtnieku arodbiedrība, ir iespēja noteikt minimālo algu nozarē. Minimālā alga nozarē ir saistoša visiem tajā strādājošajiem uzņēmumiem, ja par to vienojas 60% nozares darba devēju. Pašlaik gan Latvijas Būvnieku asociācijai šādas pārstāvniecības nav. Arodbiedrība norāda uz vēl vienu problēmu - viltus pašnodarbinātajiem, kas veido ap 25% no nozarē strādājošajiem. Proti, uzņēmumi savus darbiniekus, kas pēc visām Darba likumā noteiktajām pazīmēm atbilst klasiska darba ņēmēja statusam, piespiež noformēties kā pašnodarbinātos, par kuriem uzņēmumam nav jāmaksā nodokļi, jo nodokļu nomaksas pienākums gulst uz pašiem pašnodarbinātajiem.
Ēnu ekonomika ir sastopama arī privātajos būvniecības pasūtījumos, piemēram, privātmāju celtniecībā. A. Lešinska uzskata, ka attiecībā uz privātā sektora pasūtītājiem visefektīvākās būtu sociālās kampaņas, kur skaidrotu, ka būvēt lēti, bez līguma, bieži nozīmē arī sliktu kvalitāti, kas vēlāk pašam klientam rūgti atspēlēsies. Uzņēmēji, kas strādā ar privātiem pasūtījumiem, gan ir noskaņoti pesimistiskāk par nodokļu maksāšanas iespējām. Agris (vārds mainīts), kurš būvniecībā strādā kādā Latvijas reģiona mazpilsētā, stāsta: «Es nemaksāju visus nodokļus, jo tad man par saviem pakalpojumiem maksa būtu jāpaaugstina. Rezultātā piedāvātie būvniecības pakalpojumi vietējiem iedzīvotājiem būtu par dārgu, un man neizdotos atrast pasūtījumus. Ja kaimiņš grib uzcelt pirti, noalgo mani un manus palīgus, bet es viņam rēķināšu visu ar nodokļiem, viņš uzreiz pateiks, ka tas ir pārāk dārgi. Savukārt, ja es godīgi maksāšu nodokļus no tā, ko saņemu pašlaik, tad laimīgi un apmierināti būs visi, izņemot mani. Nodokļi vienkārši ir pārāk lieli,» uzskata Agris.