Izmaiņas sastāvā
Otro grupu turnīra spēli pēc kārtas FK Ventspils sāka ar četriem, nevis pieciem aizsargiem, pirmo reizi - ar diviem izteiktiem uzbrucējiem. It kā nebija iemesla šādu izvēli apšaubīt, jo iepriekšējā kārtā spēle ar četriem aizsargiem nesa augļus Lisabonā pret grupas līderi Sporting (1:1).
Uzbrūkoša sastāva izvēle apliecināja FK Ventspils galvenā trenera Nuncio Cavetjēri pausto apņēmību cīnīties par uzvaru. Tomēr pirmajā puslaikā realitāte bija patālu no vēlmēm. Neattaisnojās 19 gadu vecā Eduarda Višņakova sūtīšana uzbrukumā. Nenoniecinot šī futbolista potenciālu, jāatzīst, ka Eduardam pietrūka taktiskās izpratnes un tik augsta līmeņa spēļu pieredzes. Malējā pussarga pozīcijā pat ar lielu centību kalnus negāza arī par diviem gadiem vecākais Aleksandrs Solovjovs. Tiesa, brāķi piespēlēs varēja pārmest teju visiem. Neko galvu reibinošu nerādīja arī otrs uzbrucējs Žoau Martinss - neizmantoja iespēju jau piektajā minūtē atklāt rezultātu. Otro elpu Martinss ieguva tikai otrā puslaika izskaņā, taču uzbrukuma noslēgumā veiksme nebija arī partneru Alekseja Višņakova un uz maiņu iznākušā Edgara Gaurača sabiedrotā.
Sastāva izvēlē savā ziņā FK Ventspils galvenais treneris bija situācijas ķīlnieks - formu zaudējis pamatsastāva pussargs Jurijs Žigajevs, traumas fons bija aizsargam Pāvelam Mihadjukam un Edgaram Gauračam. Pēdējais gan apliecināja, ka cirkšņa savainojums ar sakostiem zobiem tik atbildīgā spēlē tomēr ir paciešams.
Liktenīga bija aizsargu nesaprašanās spēles 12.minūtē, kad izgājienu pret vārtsargu Aleksandru Koliņko realizēja brazīlietis Rafaels (0:1).
Pēc spēles uzrunātie ventspilnieki komandas kapteinis Jevgeņijs Kosmačovs un Aleksejs Višņakovs neslēpa, ka pat viņiem starta sastāvs bijis zināms pārsteigums, taču plašākiem komentāriem to atstāja galvenā trenera ziņā. Divās treniņu nedēļās Itālijā mēģināti dažādi sastāva varianti, taču šāda Cavetjēri izvēle pārsteidza. Iespējams, klubs pakāpeniski uzņem nosprausto kursu uz gados ļoti jauniem futbolistiem, dodot iespēju rūdīties jau tagad. No otras puses, ja klubs tēmē uz sešpadsmitdaļfinālu, loģiskāka būtu uzticēšanās, piemēram, pieredzējušajiem uzbrucējam Andrejam Butrikam un pussargam Aleksejam Višņakovam jau spēles sākumā. Lai gan pēdējais neguva vārtus, būdams labā sitiena pozīcijā, viņa pienesums otrajā puslaikā tomēr bija acīmredzams.
Izšķīra muļķīga kļūda
Vienā gan spēlētāji un treneri bija vienisprātis - laukuma saimnieki bija pelnījuši vismaz neizšķirtu. «Par rezultātu esmu ļoti sarūgtināts,» šie vārdi par 100 procentiem atbilda Cavetjēri sejas izteiksmei. «Ļoti žēl, ka ielaidām vārtus pēc muļķīgas kļūdas, kas izšķīra iznākumu. Žēl puišu. Diemžēl šajā līmenī pat viena kļūda mēdz izšķirt spēles likteni. Ielaistie vārti manīja spēles gaitu. Līdz tam spēlējam ļoti labi, bet pēc vārtu zaudējuma zuda spēki.»
«Pirmajā puslaikā vairāk bija pretiniekus izlūkojošs futbols, labāks izdevās otrais puslaiks. Būtu uzvarējuši, ja nebūtu pieļāvuši bērnišķīgu kļūdu aizsardzībā. Bijām stiprāki nekā septembrī spēlē Berlīnē, bet nekā,» līdz galam nepadarīta darba sajūta bija Kosmačovam. «Otrajā puslaikā mums bija labi momenti, taču nepaveicās. Žēl, ka šajā turnīrā netiksim tālāk,» piebalsoja Aleksejs Višņakovs. Uzbrucējs Edgars Gauračs bija tik sarūgtināts, ka no komentāriem atteicās. Hertha galvenā trenera Frīdhelma Funkela noskaņojums bija diametrāli pretējs. «Ar rezultātu esmu ļoti apmierināts. Dažas iespējas gan palika neizmantotas. Beigās dažbrīd nācās paļauties arī uz veiksmi, īpaši situācijā, kad bumba trāpīja pa mūsu vārtu pārliktni. Ļoti priecājos arī par rezultātu Lisabonā (Sporting - Heerenveen 1:1; I.K.), jo iespēja kvalificēties nākamajai kārtai joprojām ir mūsu rokās.».