Ceļu kvalitāte ziņojumā ietvertajās valstīs vērtēta ar vienu līdz septiņiem punktiem. Viens punkts nozīmē, ka ceļu sistēma valstī ir ļoti neattīstīta, savukārt septiņi punkti nozīmē, ka ceļu sistēma atbilstoši starptautiskajiem standartiem ir plaša un efektīva. Latvijas ceļu stāvoklis novērtēts ar 3,2 punktiem, Latvijai ierindojoties vienā līmenī ar Melnkalni, Tanzāniju, Zimbabvi, Zambiju, Senegālu un Tadžikistānu.
Iepriekšējā ziņojumā, kurā iekļauti dati par 2010.-2011. gadu, Latvija ierindota 101. vietā. Baltijas valstu starpā visaugstākā ceļu kvalitāte ir Lietuvā, kas ieņem 32. vietu, saglabājot savu pozīciju salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Igaunija ierindota 61. pozīcijā, salīdzinot ar 51. vietu pirms gada. Igaunijā ceļu sistēma novērtēta ar 4,2 punktiem, Lietuvā - ar 5,2 punktiem.
Vislabākie ceļi pasaulē ir Francijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Singapūrā, Portugālē un Omānā. Vissliktākā ceļu kvalitāte no visām ziņojumā iekļautajām valstīm ir Moldovā, kas saņēmusi 1,5 punktus, kā arī Haiti, Rumānijā un Mongolijā.
SM pārstāvis Aivis Freidenfelds norāda, ka neviens no WEF Globālās konkurētspējas ziņojuma par ceļu stāvokli pasaules valstīs pārstāvjiem nav vērsies SM vai va/s Latvijas valsts ceļi (LVC), tāpēc nav skaidrs, pēc kādiem kritērijiem ir vērtēts pasaules valstu ceļu stāvoklis un Latvija ierindota 99. vietā. LVC Komunikācijas daļas vadītājs Mārtiņš Dambergs norāda, ka arī LVC neesot vērsies neviens pētījuma pārstāvis, tāpēc «varu izteikt tikai savas šaubas par pētījumā izmantoto metodiku un atlases kritērijiem, kas mums diemžēl nav zināmi». Viņš arī atzīmē, ka pētījumā Polija ierindota vēl pēc Latvijas, lai gan pēdējos gados ieguldījusi miljardiem eiro jaunu maģistrāļu celtniecībā.
Komentējot Latvijas ceļu pašreizējo stāvokli, M. Dambergs norāda, ka, pēc LVC pārbaužu datiem, 2012. gadā gandrīz 50% autoceļu ar melno segumu un 40% autoceļu ar grants segumu bija klasificējami kā sliktā un ļoti sliktā stāvoklī esoši un tiem ir nepieciešama pilnīga segas rekonstrukcija.
Viņš arī skaidro, ka LVC veiktā valstij piederošo ceļu kvalitātes kontrole jau līdz šim nav bijusi zemā līmenī un par to liecina pagājušajā gadā saņemtais Eiropas Komisijas auditoru atzinums, ka ceļu segumi, ņemot vērā vecumu un satiksmi, ir labā stāvoklī, bet kopš segumu izbūves nav veikta periodiska uzturēšana.
LETA