Jūlijā un augustā par jaunveidojamās institūcijas koncepciju turpināsies iekšējās diskusijas starp Ekonomikas ministriju (EM) un tās piesaistītajiem ekspertiem un organizācijām, bet septembrī ieceri jau kā politisko dokumentu plānots prezentēt citām ministrijām. Dienas aptaujātie valsts akciju sabiedrību pārstāvji par gaidāmajām pārmaiņām vēl nebija informēti, kā arī uzskatīja, ka pašreizējā pārvaldes sistēma ir pietiekami laba.
Sākotnējais EM redzējums par vienotās pārvaldes iestādes izveidi jūnijā prezentēts Tautsaimniecības padomē (EM, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK), Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji). «Galvenais uzdevums ir pāriet uz centralizētu valsts kapitāldaļu pārvaldības institūcijas izveidi. Kā vienu no iespējām EM piedāvā Privatizācijas aģentūras reorganizāciju, kura drīz beigs privatizācijas procesu, un tai ir nepieciešamā informācijas bāze un profesionāļi,» skaidro EM valsts sekretārs Juris Pūce.
«Tas, vai konkrētais uzņēmums paliks kādas ministrijas pārvaldībā vai arī tā kapitāldaļas būs vienotās kapitāldaļu pārvaldības institūcijas rīcībā, tiks noteikts pēc tā nozīmīguma nozarei - ja uzņēmums ir svarīgs nozares pastāvēšanai, tas tiks atstāts konkrētās nozares ministrijas pārvaldībā,» saka J. Pūce. Turklāt šīs institūcijas pārvaldībā netiks nodotas pašvaldībām piederošu uzņēmumu kapitāldaļas. J. Pūce gan piebilst, ka arī šiem uzņēmumiem pastarpināti gaidāmas pārmaiņas, kas noteiks caurskatāmību un pārraudzību.
LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš gaidāmo uzņēmumu pārvaldes maiņu vērtē pozitīvi. «Tagad valsts kapitāla pārvaldījums nenotiek pēc labākajiem paraugiem. Lai gan prezentētais materiāls bija diezgan vispārīgs, uzņēmumu pārvaldes centralizācija ir apsveicama, tā ir arī pasaules tendence. Mēs šo jautājumu LTRK cilājām sēdi no sēdes un prasījām EM risinājumu, jo problēma ir jau sen zināma,» skaidro J. Endziņš.
J. Endziņš uzskata, ka ir panākams arī viens no pārvaldes centralizācijas izvirzītajiem mērķiem - izskaust politizāciju valsts uzņēmumu pārvaldē. Lai gan līdz ar centralizāciju ir plānots atjaunot arī uzņēmumu padomes, kuras reiz tika likvidētas pārāk lielās politiskās ietekmes dēļ, eksperts norāda, ka «agrāk jau likumā bija definēts, ka padomēs ir sava kvota partijām, bet tagad, veidojot jauno institūciju, galvenajam kritērijam ir jābūt profesionalitātei». Viņš gan atzīst, ka ir likumu līmenis, kurā nepieciešamās normas var iestrādāt, bet pavisam cita lieta ir likumu iedzīvināšana praksē.
Valsts uzņēmumu efektivitāti pērn rudenī pētīja Baltijas korporatīvās pārvaldības institūts. Auditā bija secināts, ka, uzņēmumiem strādājot tikpat efektīvi kā līdzvērtīgiem komersantiem citviet Eiropā, tie varētu pelnīt divtik, bet valsts ieņēmumi palielinātos par trešdaļu.