Tokijā ceļazīmes uz olimpisko Londonu ieguva astoņas labākās komandas, kā arī pirmo trīs vietu ieguvēji individuālajās sacensībās katrā no rīkiem. Daudzcīņas sacensībās punkti uz olimpiskajiem «i» tiks likti otrajā kvalifikācijas kārtā, kas janvārī notiks spēļu norises vietā. Gana labas izredzes tikt uz olimpiskajām spēlēm ir Latvijas daudzcīņniekam Dmitrijam Trefilovam. «Pirms Londonas ieviestajā kvalifikācijas kārtībā vēl ir daudz neskaidrību, tāpēc nav īsti zināms, kura vieta Dmitrijam jāieņem, taču diezgan skaidrs ir tas, ka, nopelnot savus 83 «ar astīti» punktus, viņam vajadzētu tikt uz olimpiskajām spēlēm. Trefilovam tikai stabili jāizpilda sava vingrojumu programma,» laikrakstam Diena skaidroja Latvijas Vingrošanas federācijas ģenerālsekretāre Vera Lobanova.
Diemžēl ne tik veiksmīgs pasaules čempionāts izvērtās 2004. gada Atēnu olimpisko spēļu sudraba godalgas ieguvējam Jevgeņijam Saproņenko, kuru likstas vajāja jau ilgāku laiku pirms pasaules čempionāta Tokijā. Tā kā sacensību nolikums paredzēja, ka arī viena rīka speciālistiem pasaules čempionātā būs jāstartē vēl vismaz divās daudzcīņas disciplīnās, sportists gatavojies arī brīvajām kustībām un vingrojumam uz stieņa. «Tādā vecumā [Jevgeņijam novembrī paliks 33 gadi - aut.] vingrotājiem ir ļoti grūti pienācīgi sagatavoties startam vairāk nekā vienā disciplīnā,» stāstīja Lobanova. Jau gada sākumā slodzi nav izturējusi mugura, tāpēc Jevgeņijs tikai mēnesi pirms starta Tokijā atsācis treniņus. Pasaules čempionātā viņš gan tik un tā cerēja uz godalgu savā kroņa numurā atbalsta lēcienā. Diemžēl starts pirmajās divās disciplīnās bija prasījis gana daudz spēka. «Jau ieskrējiena laikā mugurā jutu «nereālas» sāpes,» ar nepatiku atcerējās Saproņenko. Šī iemesla dēļ lēciena laikā nav izdevies sagrupēties, izslīdējusi roka, līdz ar to sekoja smaga piezemēšanās uz muguras. Tas nozīmēja palikšanu bez ieskaites punktiem un bez izredzēm iekļūt finālsacensībās. Otro lēcienu Jevgeņijs nemaz neveica. Lobanova norādīja, ka Tokijā šādu neveiksmju nav bijis mazums, un uz Londonas olimpiskajām spēlēm savā disciplīnā netika vēl virkne pazīstamu sportistu.
Saproņenko nokļuvis pārdomu priekšā par tālāko sportista karjeru. «Jāskatās, kā ritēs rehabilitācija,» sportists vēl saglabāja noslēpumainības plīvuru. Tiesa, pērn viņš sacīja, ka motivācijas sportot pietikšot pāris gadiem un ka nākamās olimpiskās spēles Riodežaneiro (Brazīlija) diezin vai būs dienas kārtībā.
Šobrīd bez Trefilova Pasaules kausa posmos gatavs startēt vēl tikai brīvo kustību speciālists Vitālijs Kardašovs, kurš pirms diviem gadiem sarautas Ahilleja cīpslas dēļ pēdējā laikā nedaudz palicis novārtā. Drūma aina, atceroties, ka pirms 2008. gada Pekinas olimpiskajām spēlēm Latvijai bija pilna sešu sportistu komanda. «Situācija diemžēl ir tāda, ka var nākties gaidīt piecus sešus gadus, līdz šo līmeni sasniegs kāds no jaunajiem vingrotājiem,» atzina Lobanova. Viņa atcerējās, ka tā bijis gandrīz vienmēr - kad Latvijai bija spēcīga sieviešu komanda, nebijis puišu. Nākamgad Pasaules kausā sākšot startēt 1996. gadā dzimusī Valērija Grišāne.