Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks Visvaldis Puķīte uzskata, ka nevienu cietumu slēgt nedrīkst, jo nav iespējas ieslodzītos pārvietot, un pat amnestijas izsludināšana situāciju neglābs, jo lielākā daļa jau pēc dažiem mēnešiem atgriezīsies cietumā ar jauniem, garākiem soda termiņiem. Kritiskā situācija likusi sarosīties Nacionālajai drošības padomei, kas ceturtdien uzklausīja ziņojumu par situāciju Latvijas cietumos. Valsts prezidenta preses sekretāre Ilze Rassa gan atgādināja, ka padome var vienīgi pieņemt zināšanai informāciju, bet tā nelemj par konkrētiem risinājumiem.
Kopējais cietumu parādu apjoms uz 1.oktobri ir 1,7 miljoni latu, bet līdz gada beigām situācija būšot vēl smagāka. Par nākamā gada finansējumu patlaban ziņu nav, atzina V.Puķīte. Viņš arī nekomentēja iespējamās sekas tam, ja naudu nepiešķirs. Pusgada laikā ieslodzīto skaits pieaudzis par sešiem simtiem, taču tas nav galvenais finansiālo problēmu iemesls, jo pārtikai katram ieslodzītajam ikdienā tērē 78 santīmus, bet uzturēšanai kopumā katru dienu vajadzīgi 11 lati uz cilvēku. Salīdzinoši lielāko ieslodzījuma vietu budžeta daļu «apēd» darbinieku atalgojums, kas gan jau tagad esot neadekvāti zems. «Darbinieks ar atbilstošu kvalifikāciju saņem uz rokas 250-300 latu mēnesī. Šī iemesla dēļ, piemēram, Daugavpilī jau trūkst 40 darbinieku. Labākajā gadījumā pasaka paldies un aiziet, citi vienkārši neierodas darbā,» rūgtajā pieredzē dalījās V.Puķīte.
Teju 50 tūkstošu latu parāds piegādātājiem un to atteikšanās piegādāt preces, kamēr nauda nebūs samaksāta, - tā ir Iļģuciema sieviešu cietuma ikdiena. Cietuma priekšnieka vietniece Lilija Bašlakova stāsta, ka no vajadzīgā finansējuma piešķirta tikai trešā daļa, cietums ir parādā par elektrību, gāzi, ūdeni, apdraudēta gandrīz 400 notiesāto sieviešu ikdienas vajadzību uzturēšana, naudas nav arī zālēm.