Jāsāk laikam ar atvainošanos: man subjektīvi svarīgāk par premjera meklējumiem un iespējamo kandidātu popularitātes nomērījumiem ir tas, ka janvāris sācies ar starptautiski pazīstamā tehnoloģiju un zinātnes izdevuma Edge ikgadējo jautājumu. Edge tradicionāli katru gadu formulē kādu tēmu, par kuru izsakās desmitiem dažādu zinātņu pārstāvju, un 2016. gada jautājums skan: ko jūs uzskatāt par pēdējā laika interesantākajiem jaunumiem zinātnē? (Pārsimts lappušu garais atbilžu manuskripts bez maksas pieejams internetā.)
Negrasos ekspertu atziņas vērtēt (kompetences trūkums) vai kaut kā ranžēt (katram atbilstoši viņa interesēm «tops» būs savs). Gribu vien pieminēt vairāku speciālistu pausto par internetu kā platformu. Plaši izplatīts un visnotaļ arī pamatots (manuprāt) ir viedoklis, ka internets ir lielisks rīks jaunu zināšanu iegūšanai un sevis kā personības attīstīšanai (piemēram, lasot Edge...). Tā ir? Ir. Tomēr daži no atbildes iesūtījušajiem vērš uzmanību uz to, ka šāda versija ir pārāk, ja tā var teikt, egocentriska vai, ja vēlaties, eiropocentriska (ar šo jēdzienu saprotot Rietumus kopumā). Brīdī, kad mēs ar dziļu gandarījuma sajūtu secinām, ka internets ir pieejams vēl vienam miljardam cilvēku, mēs neņemam vērā it kā pašsaprotamo - ka mēs faktiski neko nezinām par šo «miljardu». Vienalga - Āfrikā, Āzijā utt. Mēs nezinām, ko šie cilvēki, kuru ekonomiskais, kultūras konteksts ir atšķirīgs, internetā meklēs, kā šo rīku lietos. Varbūt it kā svinamais arvien lielākais interneta lietotāju skaits nozīmē pretējo (vai vismaz atšķirīgo) mūsu izpratnei, proti, tas nozīmē neiecietības un trivialitāšu arvien plašāku (jo palielinās to patērētāju skaits) dominanci? Pārformulēšu: mums (nosacītajiem Rietumiem) liekas, ka instruments jāizmanto tā, kā tas liekas pareizi mums, jo tā, redz, tas bijis iecerēts. Vai mēs sevi nemānām?
Jautājums par instrumenta lietojumu Edge ekspertu rindās tiek aplūkots arī citā - zinātnes atbildības - aspektā. Proti, vairāku zinātņu pārstāvji raksta, ka tikai neliela daļa no publicētajiem t. s. jaunatklājumiem zinātnēs, jo īpaši sociālajās, ir verificējami. Citiem vārdiem sakot, ka, eksperimentu (plašā nozīmē) korekti atkārtojot, tiek iegūti izziņotajam identiski rezultāti. Problēma ir tā, ka interneta kā platformas īpatnība nozīmē, ka arī neīstie «atklājumi» turpina, ja tā var teikt, savu dzīvi - iegulst datubāzēs, uz tiem atsaucas un veido nākamos «atklājumus». Savukārt atmaskojums nekļūst prioritārs, tas «neizlec» kā pirmais un «atklājumu» labā nozīmē nenomāc. Viss paliek instrumenta lietotāja ziņā - ja viņš ir uzcītīgs, viņš arī atmaskojumu izlasīs, ja paviršāks - paliks pie «atklājuma». Jautājums: vai paši zinātnes pārstāvji situācijā, kad viņu publicitāte un ar to cieši saistītais finansējums provocē steigties būt pirmajam, kaut kā izcelties, demonstrēt savu aktivitāti, apzinās savu atbildību, ieplūdinot internetā «atklājumus»? Edge eksperti apgalvo, ka ir problēmas ar šo atbildīgumu.
Gan jau Latvijas jaunā premjera meklēšanas problēma atrisināsies. Jo tā, ļoti iespējams, nav sarežģīta.