Viens no viņiem - Jūrmalas mēra kandidāts, nesen no amata atbrīvotais domes priekšsēdis Gatis Truksnis, - partijā tika uzņemts tikai sestdien no rīta īsi pirms kongresa sākuma.
LZP ir viena no vecākajām partijām. Savas pastāvēšanas 23 gados skaitliski tā ir pieņēmusies spēkā tieši pēdējos gados. To par labāko izvēli uzskatījuši vairāki desmiti politiskajā darbībā ieinteresētu cilvēku, kuri kādā partijā jau ir vīlušies vai kuri darbojušies nu jau likvidētā politiskajā spēkā. Latvijas Zaļajā partijā ir 643 biedri, no kuriem 75 tajā iestājušies pēdējā gadā, kad ir izveidotas arī sešas jaunas nodaļas. Partijā ir 32 pašvaldību deputāti un četri Saeimas deputāti Zaļo un Zemnieku savienības frakcijā - Ingmārs Līdaka, Kārlis Seržants, Raimonds Vējonis un Rihards Eigims, kurš uz kongresu nebija atbraucis. Partijai ir arī neparasta vadības struktūra - par tās valdes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēja Edgaru Tavaru, bet LZP līdzpriekšsēdētāji ir Viesturs Silenieks un Raimonds Vējonis, kuri ir faktiskie politiskie līderi. Līdzpriekšsēdētāju vēlēšanas ir paredzētas pēc gada.
V. Silenieks, atklājot kongresu, aicināja to padarīt par svētkiem, «jo kongress ir jāsvin». Līderu runas gan vairāk bija vērstas uz valdošās koalīcijas kritizēšanu, kam pievērsās R. Vējonis un I. Līdaka, kā arī K. Seržants, kuram par katru valdības partiju bija kas peļams sakāms, piemēram, Visu Latvijai!-TB/LNNK ir pieļāvusi nekārtības ieslodzījuma vietās, bet «par Reformu partiju vispār nav ko runāt, viņi paši ir sapinušies savās sarkanajās līnijās», teica K. Seržants.
Kongresa galvenais notikums bija iepazīstināšana ar kandidātu sarakstu līderiem pašvaldību vēlēšanās, kā «centrālo personāžu» piesakot Rīgas mēra kandidātu Gunti Belēviču. Viņš pagarajā runā atkārtoja jau agrāk izteiktos solījumus, nepiemirstot uzsvērt, ka «jautājums vairs nav par 5% barjeras pārvarēšanu, jo mēs jau esam to pārvarējuši». G. Belēviča lepošanās ar iecerēm Rīgā atgādina to taktiku, kādu pirms iepriekšējām vēlēšanām bija izvēlējies LPP/LC saraksta līderis Ainārs Šlesers, kura tolaik izteikto solījumu daļa tā arī palika neizpildīta.
Vietējo pašvaldību sarakstu līderu vidū ir arī savos reģionos ietekmīgi cilvēki, piemēram, Riebiņu novada domes priekšsēdis Ilmārs Meluškāns, kurš domē ievēlēts no Tautas partijas (TP), kā arī Jēkabpils domnieks, SIA Ošukalns valdes priekšsēdis Aigars Nitišs, kurš savukārt sen jau ir LZP biedrs. Viņi uz kongresu nebija ieradušies, bet atbraukušajiem sarakstu pirmajiem numuriem bija jānāk zāles priekšā un jādalās pirmsvēlēšanu pārdomās, par to ikviens tika sumināts ar puķu podā iestādītu sīpolu. LZP jaunpienācēju vidū ir arī Balvu novada domes deputāts Jānis Trupovnieks, kurš iepriekš bijis TB/LNNK biedrs tāpat kā Ogres novada domniece Vita Pūķe. Cēsu saraksta pirmais numurs ir Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietnieks Aleksandrs Bimbirulis, kurš tagad Cēsu domē ievēlēts no Tautas partijas. Tajā agrāk bijis arī Burtnieku novada domes bijušais priekšsēdis Jānis Leitis.
Rojas novada domes priekšsēde Eva Kārkliņa ievēlēta no Demokrāti.lv, kas, tāpat kā TP, ir likvidēta. Roja būs viena no pašvaldībām, kur LZP cīnīsies ar Latvijas Zemnieku savienību, - sevišķi asa šī cīņa var izvērsties Balvos, kur LZP sarakstā ir bijušais mērs J. Trupovnieks, kuru ievēlēja arī LZP valdē. LZS komandas pirmais numurs būs tagadējais Balvu novada domes priekšsēdis Andris Kazinovskis. Savukārt Garkalnes novada domē no Jaunā laika ievēlētais Kārlis Bružuks, kurš pirms četriem gadiem bija opozīcijā Latvijas Zemnieku savienībai, sasaukuma laikā ir atradis ar to kopīgu valodu un pēc Vienotības izveidošanas izvēlējies pieslieties nevis tai, bet zaļajiem. Kongresā bija sastopams arī bijušais Rēzeknes domes priekšsēdis Juris Guntis Vjakse, kurš arī agrāk bija TP, bet viņu vēlēšanām nepieteica. Pirms pāris mēnešiem J. G. Vjakse Dienai sacīja, ka neplāno tajās startēt.