Piemēram, Daugavpilī vasarā varēs strādāt pat 1065 skolēni, savukārt Jēkabpilī un Rēzeknē - tikai 40 pusaudžu. Bet citās pašvaldībās, piemēram, Gulbenē, šādas iespējas nebūs. Atšķirīgi ir arī kritēriji, vienā vietā strādāt varēs pusaudži no maznodrošinātām ģimenēm, bet citur noteicošais faktors būs sekmes. Tomēr jau nākamgad plānots atjaunot valsts līdzfinansējumu, lai visās pašvaldībās skolēniem būtu iespēja vasaras brīvlaiku izmantot lietderīgi, gūstot darba pieredzi.
Kritēriji dažādi
Daugavpils pilsētas domes Jaunatnes departamenta vecākā jaunatnes lietu speciāliste Irēna Ivanova Dienai pastāstīja, ka jau kopš 2009. gada Daugavpils dome turpina skolēnu nodarbinātības programmu bez valsts līdzfinansējuma. Šogad vasarā strādāt varēs 325 skolēni vecumā no 13 līdz 14 gadiem, kuri darba pienākumus veiks septiņās pašvaldības izglītības iestādēs, un 740 skolēnu vecumā no 15 līdz 19 gadiem, kuri strādās pašvaldības uzņēmumos. Jaunākajā vecuma grupā atlasi veiks skolas, vērtējot gan skolēna ģimenes stāvokli, gan uzvedību un sekmes.
Līdzīgi arī Rīgā darba iespējas būs nodrošinātas 13-14 gadu veciem skolēniem, kuri strādās izglītības iestādēs iekšējās un ārējās vides sakopšanas darbos, Dienai norādīja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāve Indra Vilde. Pārsvarā projektā piedalīsies skolas, kuras ir Rīgas mikrorajonos un līdz ar to arī šo skolu skolēni. Skola arī pati noteiks kritērijus, kuri skolēni programmā varēs piedalīties. Iespēja strādāt būs arī vecākiem skolēniem, bet pagaidām tiek veidots sadarbības modelis ar uzņēmējiem, pastāstīja Rīgas domes pārstāve Laila Ivāna. Tuvākajās dienās Latvijas uzņēmēju biedrības pārstāvji tiksies ar Rīgas domi, lai piedāvātu savus priekšlikumus darba organizācijai.
Savukārt Rēzeknē uzsvars netiks likts uz darbu kā tādu, bet uz profesionālo jomu. Piemēram, ja jaunietis vēlas pēc vidusskolas studēt pedagoģiju, tad vasarā viņam tiks nodrošināta iespēja strādāt nometnē kā palīgam un saprast, ko nozīmē pedagoģija. Savukārt, ja viņš vēlas nodarboties ar muzejdarbību, tad vasarā varēs strādāt muzejā, Dienai pastāstīja Rēzeknes pilsētas pašvaldības iestādes Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs jaunatnes lietu speciāliste Iveta Balčūne. Līdz ar to jauniešiem, piesakoties programmai, bija jāraksta arī motivācijas vēstule, jāsūta savs CV un rekomendācijas. Savukārt, lai iegūtu kāroto vakanci, jaunieši dosies uz darba pārrunām, lai uzņēmumi atrastu piemērotāko darbinieku.
Ventspilī, Liepājā, Jelgavā un Jēkabpilī priekšroka tiek dota skolēniem no sociāli mazaizsargātām grupām. Piemēram, Ventspilī šovasar plānots iesaistīt ap 300 skolēnu - bērnus no trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm, bāreņus vai bez vecāku gādības palikušus bērnus, bērnus invalīdus, kā arī bērnus no daudzbērnu ģimenēm, norādīja Ventspils pilsētas domes Sociālā dienesta sociālās palīdzības speciāliste Dace Roģe. Savukārt Liepājā papildus šīm grupām strādāt vēl varēs bērni ar labām sekmēm un pozitīvu attieksmi pret darbu, norādīja Liepājas pilsētas Izglītības pārvaldes Izglītības metodiķe jaunatnes jautājumos Aelita Antonova.
Bēdīgāka situācija ir Gulbenē, kur pašvaldība finansiālu apstākļu dēļ nespēj nodrošināt atbalsta programmu skolēnu nodarbināšanai vasarā. «Mums ir jārēķinās, ka Gulbenes novads pēc teritorijas ir liels, bet apdzīvotības ziņā mazs. Bet naudu ražo cilvēks. Mēs esam ekonomiski diezgan nabadzīgs novads, tāpēc finanšu līdzekļu nepietiek,» Dienai sacīja Gulbenes novada domes Izglītības, kultūras un sporta nodaļas izglītības darba speciāliste Anita Birzniece.
Skolēniem par darbu tiks noteikta minimālā stundas tarifa likme - 1,375 lati. Un darba alga tiks aprēķināta pēc nostrādāto stundu skaita. Situācija gan arī šeit pašvaldībās atšķiras - vienā vietā skolēni strādās 10 darba dienas, bet citur pat mēnesi.
Plāno atjaunot programmu
Lai visās pašvaldībās pusaudžiem būtu iespēja vasaras brīvlaikā iegūt darba pieredzi un nopelnīt savu pirmo algu, iespējams, jau no nākamā gada vasaras tiks atjaunota skolēnu nodarbinātības programma, Dienai pastāstīja labklājības ministre Ilze Viņķele. Finansējums tiks prasīts nākamajā plānošanas periodā, jo šajā nauda no Eiropas fondiem nav pieejama. I. Viņķele atzīmēja, ka iespēja pusaudžiem vasarā strādāt ir ļoti nozīmīga. Tajās pašvaldībās, kur šādas iespējas nav, ministre iesaka jauniešiem pašiem būt aktīviem darba meklētājiem un vērsties arī Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA). Tāpat viņa norādīja, ka lauksaimnieki ir gatavi piedāvāt sezonālu darbu skolēniem, piemēram, ogu un augļu vākšanu.
NVA skolēnu nodarbinātības pasākumu vasaras brīvlaikā ik vasaru organizēja, sākot no 2004. gada. Piemēram, 2008. gadā šādu iespēju izmantoja 11 222 skolēni. Tomēr kopš 2009. gada vasaras programma ir pārtraukta. Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis Dienai norādīja, ka pasākums tika pārtraukts, jo līdz ar krīzes sākšanos finanšu resursi tika novirzīti atbalsta sniegšanai bezdarbniekiem. «Skolēni tomēr nav klasiska bezdarbnieku mērķa grupa,» sacīja I. Lipskis.