Dainis Kazakevičs
Paragvaja - Japāna 1:0. Godīgi teikšu, ka ļoti uzmanīgi šajā čempionātā neesmu sekojis japāņu spēlei, taču redzētajos mačos pārliecinājos, ka tās galvenais spēks joprojām ir spēles disciplīna. Tieši tā bija noteicošā apakšgrupas izšķirošajā spēlē, kurā viņi spēja pieveikt Dāniju.
Japāņu lielā cerība ir standartsituācijas, pēc kurām pret dāņiem tika gūti divi vārti. Tomēr nedomāju, ka ceturtdaļfināla spēle dos viņiem daudz šādu iespēju - Paragvaja būs ļoti uzmanīga, lai tās nepieļautu. Pārsvaru dodu Paragvajai, kas rāda pārliecinošāku gan individuālo, gan komandas sniegumu.
Spānija - Portugāle 2:0. Vēl viens saldais ēdiens astotdaļfinālā pēc Vācijas un Anglijas spēles. Izteikta favorīta šajā pārī nav, taču gan pēc meistarības līmeņa, gan komandas spēka pārāki, manuprāt, ir spāņi. Viņi arī ir tie, kuri nopietni varētu iejaukties Dienvidamerikas komandu cīņā par Pasaules kausu. Portugāles komandā ir daži izteikti līderi, bet Spānijas sastāvs ir sabalansētāks, ar spēcīgiem meistariem katrā līnijā. Portugāļu galvenā cerība, protams, ir Krištianu Ronaldu, kurš var paņemt spēli savās rokās, taču, manuprāt, ar to būs par maz.