Likuma grozījumi paredz, ka ārzemnieks varēs pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju, ja viņš uzņēmuma pamatkapitālā būs ieguldījis vismaz 25 000 latu, Latvijā nodarbina vismaz piecus darbiniekus un gadā nodokļos nomaksājis vismaz Ls 10 000. Uzturēšanās atļauju ārzemnieks varēs pieprasīt arī tad, ja viņam pieder viens vai vairāki nekustamie īpašumi. Ja īpašumi ir Rīgā, Pierīgas reģionā un valsts pilsētās, to kopējā kadastrālā vērtība nedrīkstēs būt mazāka par Ls 100 000, savukārt citviet Latvijā - Ls 50 000. Uzturēšanās atļauju Latvijā ārzemnieks varēs pieprasīt, ja viņš būs veicis ne mazāk kā Ls 200 000 lielas investīcijas Latvijas kredītiestādē subordinēta kapitāla veidā. Galīgajā lasījumā Saeima par grozījumiem Imigrācijas likumā lems nākamnedēļ.
«Protams, priekšlikumam ir loģika, kas šajā ekonomiskajā situācijā ir atbalstāma. Darba grupa pētīja ES, Kanādas un citu valstu pieredzi, un mūsu priekšlikumi nebūt nav paši liberālākie, tāpēc nevajag baidīt cilvēkus ar imigrantu plūsmu,» uzsvēra Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (TP). Šobrīd spēkā esošā kārtība nosaka, ka tiesības saņemt daudzkārtējo vīzu un uzturēties 90 dienas pusgadā ir cilvēkiem, kuriem ir nekustamais īpašums. Ja cilvēkam šeit ir firma kaut vai ar Ls 2000 pamatkapitālu, kurā viņš pats strādā, viņam ir izvēle saņemt vīzu vai termiņa uzturēšanās atļauju. Pastāvīgās uzturēšanās atļauju var saņemt vienīgi tad, ja ar termiņa uzturēšanās atļauju ārzemnieks šeit uzturas vismaz piecus gadus un viņa valodas prasme ir zināmā līmenī.