Vēl spriedīs par nākotni
Rīgas domes vadības izteikumi par arhitekta biroja nākotni pašlaik ir pretrunīgi. Tā pieļauj gan biroja iekļaušanu Pilsētas attīstības departamentā, gan biroja kapacitātes stiprināšanu, jo pašreiz, lai gan birojam ir pašvaldības aģentūras statuss, tajā strādā trīs cilvēki, pēc vadītāja apstiprināšanas būs četri. Par tik mazskaitlīgas atsevišķas struktūras lietderību N. Ušakovs, kā var spriest, šaubās. «Sarunā, kas notika ar mani, tika pateikts, ka izskatīs dažādus variantus,» saka R. Bula, kura pati strikti noraida iespēju pieteikties konkursā uz galvenā arhitekta vietu. J. Dripe, kuram līguma nepagarināšana bija negaidīta, iepriekš izteicās, ka rūpīgi apdomāšot, vai pieteikties uz šo amatu. Rīgas mērs Nils Ušakovs vēlreiz uzsver, ka J. Dripe to var darīt, taču pirms tam notiks konsultācijas ar arhitektiem un uzņēmējiem, iesaistot arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) un analizējot iespējamo korupcijas risku samazināšanu. Citiem vārdiem, no KNAB tiek gaidīts atzinums, vai biroja reorganizācija nepavērs plašākas iespējas projektus saskaņot nelikumīgi.
«Jebkuras amatpersonas līguma beigās netiek garantēts, ka tas tiks pagarināts,» situāciju vērtē bijušais Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers. Viņš uzteic J. Dripes diplomāta spējas un labās attiecības ar nozares profesionāļiem, taču tieši diplomātija reizēm traucējusi. «Galvenajam arhitektam ir jābūt viedokļa paudējam, un, kad bija sarežģītāki jautājumi, viņš kļuva par diplomātu, nevis arhitektu. Pietrūka vadītāja pozīcijas, lai pateiktu - tāda ir mana vīzija, un es aicinu iet tajā virzienā. Stiprā puse izrādījās arī vājā,» uzskata A. Šlesers un atzīst, ka galvenā arhitekta viedoklim nav noteikti jāsaskan ar pilsētas vadības viedokli. Viņš J. Dripes izredzes turpināt darbu vērtē atkarībā no tā, vai pieteiksies par viņu spēcīgāks kandidāts: «Ja nav labāka, tad J. Dripem jāizvērtē par viņa kļūdām izskanējušie komentāri, šis ir jāpieņem kā pārdomu brīdis. Tas, ka viņš nav līderis, ir liels trūkums, bet nav jēgas iecelt kādu vājāku.»
Labi reprezentē
Lai aizstāvētu J. Dripi, Dienai piezvanīja arhitekts, Gaismaspils projekta autors un Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas goda biedrs Gunārs Birkerts. Viņaprāt, līdz šim spriedumi par J. Dripi bijuši lokāli, neizvērtējot viņa devumu starptautiskā mērogā: «Viņš ir kā Rīgas vēstnieks arhitektūrā un labi reprezentē pilsētu, viņam ir stāja. Es neredzu citu kvalificētu profesionāli, kam būtu tāda pieredze un stāžs. Tieši pateicoties J. Dripem, pēdējā laikā esam paglābušies no nevērtīgas arhitektūras. Citiem tādu līmeni būs grūti sasniegt.» G. Birkerts uzsver, ka galvenajam arhitektam jābūt autonomam, nevis pakļautam kādai birokrātu grupai, tāpēc nevajadzētu viņu iekļaut kāda departamenta sastāvā. «Tad pazustu uzticība nekorumpētai domāšanai,» uzskata G. Birkerts. J. Dripi aizstāv arī Rīgas domes opozīcija, bet kultūras ministre Sarmīte Ēlerte nākusi klajā jau ar diviem paziņojumiem, atgādinot, ka Rīga 2014. gadā būs Eiropas kultūras galvaspilsēta un galvenā arhitekta nomaiņa var traucēt pilsētai kārtīgi sagatavoties šim notikumam. Neoficiāli izskan, ka domes vadības neapmierinātību ar J. Dripi izraisījusi nevis viņa neizlēmība, bet drīzāk pretošanās dažiem ambicioziem attīstības projektiem.