Augusta sākumā Krievijā, kuras prezidents Dmitrijs Medvedevs izvērsis plašu pretalkoholisma kampaņu, stājās spēkā likums, kas nosaka, ka pirms sēšanās pie auto stūres vispār nedrīkstēs lietot alkoholu, jo pretējā gadījumā draud autovadītāja tiesību atņemšana uz laiku no pusotra līdz diviem gadiem. Iepriekš autovadītājs varēja sēsties pie stūres, ja alkohola daudzums asinīs bija ne vairāk kā 0,3 promiles, kas ir ekvivalenti puslitram alus, 40 gramiem degvīna vai glāzei baltvīna.
«Sausais likums» autovadītājiem Krievijā bijis spēkā arī agrāk, taču tika atcelts 2008. gadā. Tomēr tas nepalīdzēja samazināt ar alkoholu saistīto autonegadījumu skaitu. Pērn dzērājšoferu izraisītās avārijās gāja bojā 2000, bet ievainojumus guva 18 tūkstoši cilvēku, raksta BBC.
Daudzi Krievijas autovadītāji ar nulles promiļu ieviešanu nav mierā. Krievijas Autovadītāju federācija valsts Augstākajā tiesā iesniegusi prasību likumu atcelt, jo uzskata, ka tas pārkāpj Vīnes konvenciju, kura pieļauj minimālo alkohola daudzumu asinīs, ja tas netraucē autovadītaja koncentrācijas spējām. Federācija uzskata, ka lielajā avāriju skaitā Krievijā vainojams katastrofālais ceļu stāvoklis.
Citās valstīs dzērājšoferu skaitu samazināt palīdzējuši bargāki naudas sodi. Piemēram, Vācijā efektīvs bijis pagājušā gada februārī spēkā stājies likums, kas dubultoja soda naudu par sēšanos pie stūres reibumā. Tādējādi cilvēkiem, kas pieķerti pirmo reizi, jāmaksā 500 eiro (350 latu), bet trešo reizi notvertajiem - 1500 eiro (1050 latu), vēsta The Local.
Par spīti sākotnējai skepsei, paaugstinātie sodi devuši rezultātu. Piemēram, Vācijas visvairāk apdzīvotajā federālajā zemē Ziemeļreinā-Vestfālenē pērn pieķerti gandrīz deviņi tūkstoši dzērājšoferu, kas ir par 14% mazāk nekā gadu iepriekš. Savukārt Bavārijā un Brandenburgā noķerts par 13% mazāk iereibušu autovadītāju. Arī dzērumā izraisīto autonegadījumu skaits visā valstī 2009. gadā bijis par 10% mazāks nekā 2008. gadā.